19. un 20. gadsimtā visa pasaule izgāja tā saukto demogrāfisko pāreju, ko skaļi var nosaukt arī par demogrāfisko revolūciju. Neviens cits gadsimts nav radījis pasaulē tik straujas demogrāfiskās izmaiņas kā 20. gadsimts – iedzīvotāju vidējais mūža ilgums simt gados ir divkāršojies no 35 līdz 70 gadiem, savukārt dzimstība ir būtiski izmainījusies, un tas noticis vēsturiski ļoti īsā laikā.
Būtiskas korekcijas Latvijas iedzīvotāju skaita un sastāva izmaiņās izraisīja Pirmais un Otrais pasaules karš un padomju okupācija. Kara tiešos un netiešos (dzimstības samazinājuma un emigrācijas radītos) demogrāfiskos zaudējumus nav spējusi pilnībā kompensēt pat masveida imigrācija no citām padomju republikām.
1990. gads bija laiks, kas saistāms ar Padomju karaspēka izvešanu no Latvijas teritorijas, līdz ar to daudzas militāras personas pārcēlās uz dzīvi Krievijas Federācijā, kā arī daudzi represētie un aizbēgušie cilvēki atgriezās savā dzimtenē. Tieši šī iemesla dēļ darbs tiek rakstīts par laika posmu no 1990. līdz 2005. gadam.
Svarīgs ir iedzīvotāku kvalitatīvais sastāvs – cik daudz darbspējīgo, cik izglītoto, jo šie rādītāji ir ļoti svarīgi valsts attīstībā.
Iedzīvotāju skaits Cēsīs un Cēsu rajonā pēdējo gadu laikā ir samazinājies. Šī procesa galvenie ietekmējošie faktori ir ilgtermiņa migrācijas negatīvais saldo, zemais dzimstības līmenis un augstā mirstība. Tieši tāpēc darba mērķis – noskaidrot, kā mainījusies iedzīvotāju dinamika laika posmā no 1990. līdz 2005. gadam Cēsu rajonā, kādi notikumi un sabiedriskie procesi Latvijā tos ir ietekmējusi.
Darba uzdevumi:
Apzināt pieejamo informāciju
Iepazīties ar migrācijas jēdzieniem
Izpētīt kādas ir ekonomiskās problēmas Latvijā
Apkopot un analizēt iegūtos rezultātus un izdarīt secinājumus
Izvirzīt priekšlikumus
Darba metodes:
Sagatavot un apkopot statistikas un izziņas materiālus
Anketēšana
Iegūto rezultātu analīze
Darbu izstrādāt balstoties uz izvirzīto hipotēzi – nelabvēlīgi ekonomiskie apstākļi Cēsu rajonā izraisa iedzīvotāju migrāciju.
Tabulās attēlotie dati tiek iegūti no 2003. un 2005. gada Centrālās statistikas gadagrāmatām.
Demogrāfija ir zinātne par iedzīvotāju skaitu un sastāvu, to izmaiņu cēloņiem.
Depopulācija ir valsts iedzīvotāju skaita absolūta samazināšanās.
Dabiskais pieaugums (ataudze) ir starpība starp gada laikā piedzimušo un mirušo iedzīvotāju skaitu, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem. To izsaka promilēs - %o.
Migrācijas saldo ir starpība starp imigrāciju un emigrāciju
Pastāvīgie iedzīvotāji ir visi iedzīvotāji, kuru deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgā administratīvā teritorija, ieskaitot tos, kas tautas skaitīšanas vai apsekojuma brīdī bija pagaidu prombūtnē.
Iedzīvotāju ilgtermiņa migrācija ir iedzīvotāju pārvietošanās no vienas administratīvās teritorijas uz citu pastāvīgās dzīvesvietas maiņas nolūkā vai vismaz uz vienu gadu.
Migrācija ir iedzīvotāju pārvietošanās vienas valsts teritorijā vai pārceļošana no vienas valsts uz citu.
Emigrācija ir piespiedu vai brīvprātīga iedzīvotāju izceļošana no valsts.
Imigrācija ir ārzemnieku iebraukšana kādā zemē uz pastāvīgu dzīvi.
Bezdarbnieks ir darba spējīgs Latvijas Republikas pilsonis vai nepilsonis, vai ārvalstnieks (bezvalstnieks), kurš saņēmis pastāvīgas uzturēšanās atļauju, vai ir saņēmis termiņuzturēšanās atļauju un ir Latvijas Republikas pilsoņa vai nepilsoņa, vai pastāvīgas uzturēšanās atļauju saņēmušas personas laulātais, ir darbspējas vecumā, kurš neveic uzņēmējdarbību, meklē darbu un ir reģistrēts Nodarbinātības valsts dienestā pēc pamata dzīves vietas un vismaz reizi mēnesī griežas šajā dienestā.
Darbspējas vecums, kas lietots iedzīvotāju vecuma struktūras tabulās 2005. gada 1. janvārī, bija; vīriešiem 15 – 61 gads un sievietēm – 15-59 gadi.
Nacisms ir nežēlīga teroristiska diktatūra. Krāpdami masas, hitlerieši sauca sevi par nacionālistiem, bet īstenībā viņi bija niknākie sociālisma un demokrātijas ienaidnieki.
Kvalificēts darbs ir darbs, kura veikšanai vajadzīga speciāla sagatavotība (pieredze, zināšanas).
Saskaņā ar Starptautiskās darba organizācijas standartiem valsts iedzīvotāji tiek iedalīti ekonomiski aktīvajos un ekonomiski neaktīvajos. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ir abu dzimumu personas, kas pārskata periodā piedāvā savu darbu materiālo vērtību ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sastāv no nodarbinātajiem un nestrādājošajiem iedzīvotājiem, kuri aktīvi meklē darbu. Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji ir abu dzimumu personas neatkarīgi no vecuma, ieskaitot personas, kas jaunākas par darbspējas vecumu, kuras nevar pieskaitīt pie nodarbinātajiem iedzīvotājiem, ne arī pie darba meklētājiem.
Okupācija – svešas teritorijas ieņemšana ar bruņotu spēku.…
