Kas ir un kas nav demokrātija? Piektā gadsimta pirmajā pusē Grieķijā dzima ideja par politisko sistēmu, kurā tās dalībnieki viens otru spēs uztvert kā vienlīdzīgu, kolektīvi suverēnu, kā arī pastāvēs iespējas, resursi un institūcijas, kas ļaus pārvaldīt sabiedrību. Grieķija bija arī tā zeme, kur parādījās demokrātijas izmaiņas. Demokrātiskā ideja par to, ka valda tikai kāds noteikts indivīdu slānis, uz ideju par plašāku iedzīvotāja slāņa pārstāvniecību. Šī jau iepriekš minētā ideja mainīja politisko dzīvi Atēnās un citās Grieķijas pilsētu valstīs, kā arī Romā.
Radikāli jaunu politisko institūciju kompleksu- demokrātiju radīja izmaiņas demokrātijas idejā par pilsētvalsti uz ideju par nāciju, kā arī nacionālu valsti.
Demosa jēdziens Atēnu demokrātijā. Demos ir pilsoņu kopums, kas saiet kopā, lai pieņemtu svarīgus politiskus lēmumus. Jāpiemin, ka tie bija tikai Atēnu pilsoņi., kas savukārt nozīmē vīriešus, kas nebija vergi un viņu vecākiem arī noteikti bija jābūt pilsoņiem.
Atēnieši, korintieši un sapartieši, kā arī citu nozīmīgu Grieķijas pilsētu iedzīvotāji veidoja tautu, kas deva politiskās autonomijas tiesības. Savukārt Senie griķi neuzskatīja sevi kā tautu: politiska jēdziena grupu, bet gan par helēņiem: tautu ar savu valodu un kopīgu vēsturi.
Atēnu tiešās demokrātijas prakses īpašības un atšķirības no mūsdienu demokrātijas izpratnes. Ļoti populārs ir mūsdienu demokrātijas jēdziens, kas ir attīstījies vairākus tūkstošus gadu. Atēnu tiešā demokrātija krasi atšķiras no mūsdienu demokrātijas izpratnes.…
