Demokrātijas izpausmes Eiropas Savienības institūcijās

Demokrātiju mēs, manuprāt, izprotam kā kurais. Piemēram, citi iedomājas, ka var runāt, teikt, darīt ko vien vēlas, bet, kad tiek jautāts paskaidrojums par indivīda izdarībām, tad var reizēm dzirdēt sašutušu un neizpratnes pilnu paskaidrojumu – te taču ir demokrātija!!! Es varu darīt, ko vēlos!!! Man ir radies iespaids, ka cilvēki gluži vienkārši pēc totalitārā režīma demokrātiju jau sāk asociēt ar pavisam citu režīmu – anarhiju. Domāju, ka man piekritīs daudzi, jo ne reti nākas dzirdēt šādu īpatnēju demokrātijas režīma interpretāciju.
Lūk kāda ir demokrātijas definīcija: demokrātija – politisks režīms, kuram pastāvot tauta tiek uzskatīta par valsts varas avotu; iedzīvotāju vairākums veido valsts varas institūtus, valsts varas iestādes pārstāv un īsteno vismaz galveno iedzīvotāju grupu intereses, valstī pastāv valsts varas institūtu brīva vēlēšanu sistēma; valsts amatpersonas kalpo pilsoņiem, pilsoņi un amatpersonas vienādi pakļaujas likumam; iedzīvotājiem ar likumu un valsts varas darbību nodrošināta brīva iespēja paust savus uzskatus un īstenot savas intereses.
Kā nākas secināt, katram ir savas tiesības (un dažiem par brīnumu) arī pienākumi. Par katru rīcību mums tiek piespriestas kādas sankcijas (uzslava, atbalsts utt. vai gluži pretēji – rājiens, brīvības atņemšana u.c.); tā pat kā pārējie politiskie režīmi, arī demokrātija ir sistēma, kas kontrolē un ierobežo mūsu uzvedību un rīcību, tikai ir citādāki mehānismi, kā to darīt. Demokrātija balstās uz: brīvību (arī ir divas izpratnes), vienlīdzību...

…