Par depresiju runā jau sen. Daži psihoanalītiķi (F.Aleksanders, Š.Selestniks, O.Pavlova u.c.) un psihiatri (D.Hells u.c.) min Saulu no Bībeles kā pirmo klīniskās depresijas gadījumu. Jūdu pirmais ķēniņš atklājas kā naida un izmisuma pilns cilvēks, kuru pārņēmis Dieva sūtītais ļaunais gars. Saula kalpi viņam sacīja: "Redzi, nu, ļaunais gars no Dieva tevi tagad tirda. Pavēli tikai tagad kādam no saviem kalpiem, kas te tavā priekšā stāv, lai tie sameklē kādu vīru, kas prot koklēt; un kad nu Dieva sūtītais ļaunais gars tevi pārņems, tad lai viņš koklē, un tev paliks labāk" (Bībele, Pirmā Semuēla grāmata, 16.nodaļa). Kalpi atrod Dāvidu, "Isaja dēlu Betlēmē, kas māk jo labi koklēt, varonīgu jaunekli un karavīru, pie kam gudru vārdos un skaistu augumā" (Bībele, turpat). Saulam kļūst labāk, viņš atspirga, klausoties Dāvida spēlē, un "ļaunais gars no viņa atstājās". Taču tad, kad pēc uzvaras pār filistiešiem, tauta savās dziesmās slavina nevis Saulu, bet Dāvidu, skaudība ievaino un sāk mocīt ķēniņu. Arvien vairāk un vairāk cieš Saula pašcieņa - viss, ko tik grūti nācās iegūt ķēniņam, Dāvidam izdodas ļoti viegli. Aklā naidā, metot šķēpu, Sauls mēģina nogalināt Dāvidu, taču šī atriebība neizdodas. Saulu pārņem bailes, un Dāvids kļūst par viņa ienaidnieku un nāvi.
Šajā stāstā var saskatīt daudzas īpatnības, kas raksturīgas depresijai - skumjš, nospiests garastāvoklis, problēmas ar agresiju, kura tiek apspiesta vai atrod izeju attiecībās ar Dāvidu, baiļu izjūta, naids, skaudība un pašnāvība kā slimības fināls.
Kas tad izraisīja Saula "slimību", kas noveda pie tā, ka viņu laiku pa laikam pārņēma ļaunais gars? Iespējams, šis iemesls ir jūtas, kuras Sauls izjūt par to, ka nav klausījis Dievam, viņa vārdam.
…
