Deviantoloģija, ja paklausās šo vārdu, tad liekas, ka tas ir svešs. Bet, ja zin izskaidrojumu, tad mēs saprotam, ka gandrīz katrs ir saskāries ar šo problēmu. Deviantoloģija – tā ir mācība par uzvedības sociālajām novirzēm.
Šo tēmu mēs izvēlējamies, jo tā ir bieži sastopama mūsdienās. Sabiedrībā īpaša uzmanība tiek veltīta dažādām sociāli nelabvēlīgām parādībām. Tas ir redzams īpaši pēdējos gados. Iemesli ir dažādi. Agrāk, padomju laikos, šādas problēmas tika slēptas. Sabiedrība ir kļuvusi neiecietīgāka pret šādām lietām u. c. Pētījumi liecina, ka daudzas no negatīvajām parādībām ietver sevī aizvien nelabvēlīgākas sekas. Noziedzība kļūst organizētāka, bīstamāka. Narkotiskajā apritē tiek sekmīgi apgūtas aizvien efektīvākas apreibināšanas eiforiskās vielas.
Par sociālajām deviācijām tagad tiek runāts atklātāk. Sabiedrība pie tām it kā sāk jau pierast. Bet to nedrīkstētu pieļaut. Lielu lomu šajā ziņā spēlē masu saziņas līdzekļi. Diemžēl masu saziņas līdzekļi ietekmē negatīvi cilvēkus, jo par slikto tiek runāts vairāk. Mēs domājam, ka šai problēmai ir jāpiesaista vairāk uzmanības. Jo tagad tā ir kļuvusi par dzīvei neatņemamu sastāvdaļu. To vajadzētu izsmelt no mūsu dzīves, vismaz tik daudz cik iespējamas mūsu spēkos.
Narkomānija (gr. Narkē – tirpums+manija – kaisle) ir patalpģiska tieksme un pieradums lietot vienu vai vairākas vielas, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu un izraisa smagas fiziskās un psihiski funkcionālās novirzes. Kad cilvēks slimigi atkarīgā stāvoklī no narkotiskām vielām, tam raksturīgos četros galvenās pazīmes:
1.Uzmācīga tieksme pastāvīgi vai periodiski atkārtot vielas lietosanu – tā daļēja vai pilnīgi nepāvarama psihiska atkarība no ierastas vielas;
2.Narkotiskas vielas devu, kas dod tolerances pieaugumu;
3.Nav iespējams attiekties no narkotiskās vielas tālākas lietošanas, jo pārtraukšana rada grūti paciešamus psihiskus un fiziskus traucējums – abstinenci, kuraizzūd, ieņemot atkārtotu vielas devu;
4.Saskarā ar bieži atkartojošos vielas ienemšanu sākaslietotaja periodiska vai sistemāiska intoksikāca, fiziskās un psihiskās veselības pasliktinasanās, kas ir bīstama ne tikai paša narkomāna veselībai, bet tāuzvedība klust bīstama apkārtējais sabiedrībai, jo atkarīgais ir spējīgs izdarīt noziegumus, lai iegūtu līdzekļus tālākai narkotisko vielu iegādei.
Starp narkomāniju un toksikomāniju ir tikai juridiska atšķirība, jo toksikomānija nozīmē pieradumu pie tādām vielām, kas nav atzītas par narkotisām un nav iekļautas narkotisko vielu sarakstā. Narkotiskās un toksiskās vielas maina cilvēka fizisko uzvedību un psihisko stāvokli – notiek halucinācijas, stimulācija, ilūzijas, turklāt toksiskās vielas spēcīgāk sagrauj cilvēkaorganismu.
Narkotiskas ir dabiskas un sintētiskas vielas, kuras paralizē cenrālās sistēmas darbību, remdē sāpes un veicina miegu. Ar narkotiskām vielām ir jasaprot gan narkotiskas, gan arī psihotropas un toksiskas vielas. Atkarības vielas iedalās – legālās un nelegālās. Pie legālām atkarības vielām pieder alkohols, nikotīns, kafija, tēja, šķidinātāji, medikamenti. …
