Mūsdienu civilizētās pasaules straujais dzīves ritms cilveku (īpaši pilsetnieku) ikdienā ir ienesis daudz pārmaiņu. Esam kļuvuši mazkustīgāki, bieži pārguruši ikdienas stresa, nevis fiziskas slodzes dēļ, neregulāri ieturam maltītes, pārmērīgi savā uzturā izmantojam rūpnieciski pārstradatus,rafinetus pārtikas produktus. Nav brinums, ka šāda dzīvesveida dēļ cilveki aizvien biežāk saskaras ar tā sauktajām civilizācijas slimībām – paaugstinātu asinsspiedienu, agrīnu asteroskolozi (infarkts, insults), cukurslimību, locitavu un mugurkaula pataloģijām, audzējiem un, protams, aptaukošanos.
Pieminēto slimību izcelsme lielā mērā saistīta ar mūsu ikdienas uzturu. Kā rāda pasaulē un Latvija veiktās uztura aptaujas, mēs ēdam pārāk daudz tauku, pirmām kārtam dzīvnieku taukus, pārāk daudz dzīvnieku izcelsmes obaltuma produktus, par daudz saldumu un lietojam par daudz alkohola.
Ļoti gribētos, lai musu uztura pirmais bauslis būtu Es ēdu, lai dzīvotu, nevis Es dzīvoju lai ēstu. Tas, protams, nenozīmē , ka ēdienam nevajadzetu dot prieku, gluži preteji – ēdienam ir liela loma ne tikai labas pašsajūtas nodrošināšanai, bet arī padara mūsu dzīvi patīkamāku. Tomēr kulināriem brīnumiem, vismaz ikdienā, nevajadzētu aizēnot uztura uzņemšanas galveno jēgu – saglabāt veselību.
Uzturam ir vairākas funkcijas: enerģētiskā, plastiskā, regulējosā, arī pieminētā labsajūtas un un baudas radīšana.…
