Dievu darbības ietekme eposā "Iliāda"

Nobeigums
Referātā tika izpētīti dažādi informatīvi avoti, atlasīta būtiskākā un interesantākā informācija. Tika iepazīta būtiska daļa sengrieķu mitoloģijas, kas saistās ar Homēra eposu „Iliāda”. Tika apskatīta radniecība starp dieviem un cilvēkiem, kā arī dievu lomas un ietekmes sfēras eposā.
Senās Grieķijas vēsturi dēvē par ‘tumšo laikmetu’, jo šajā posmā informācija ir miglaina un ne līdz galam izprotama. Vienīgais iespējamais avots ir Homēra rakstītie epsoi, konkrēti eposs „Iliāda”. Homēra darbu lielākā problēma ir dillemma par to vai eposs skaitās vēstures avots, vai literārs sacerējums. Eposs ir vienīgais avots, kas vēsta par Trojas karu, bet tas ir pasniegts dzejas formā un ar pārdabiskiem faktiem, kas visus notikumus padara vēl mazāk ticamus. Kā arī ir uzskats,ka Homērs ir tikai apkopojis šīs dziesmas, nevis aprakstījis pats, jo viņš ir dzīvojis ilgu laiku pēc Trojas kara. Senajā Grieķijā cilvēkiem bija liela saskarsme ar dieviem. Dievi bija daļa no cilvēku ikdienas. Tie bija jāgodā, bet to pielūgšana nebija svarīga. Dievi palīdzēja cilvēkiem Trojas karā un ne tikai, jo dievi ikdienā pildīja cilvēku lūgumus. Katram dievai bija kāda tauta, kas patika vairāk nekā cita, viens dievs patika vairāk nekā otrs. Dievi, savā ziņā, nav taisnīgi savās izvēlēs un lēmumos.
…