Dinamiskie procesi mazajās grupās jeb grupu attīstības fāzes

Grupas jēdziens: Definīcija, kas aptver visas grupas, kuras pēta sociālā psiholoģijā var būt tikai abstraktas. Kādā psiholoģijas vārdnīcā grupa tiek definēta kā “skaitliski ierobežots, pēc kādām noteiktām pazīmēm no sociālā veselā izdalīts cilvēku kopums. Sociālā grupa apzīmē jebkuru pēc formālām vai būtiskām pazīmēm apvienotu cilvēku kopumu.” No šīm vispārējām definīcijām mēs varam iegūt pirmās zināšanas par sociālajām grupām – jebkura no tām ir noteikts cilvēku kopums, kuram raksturīgas kaut kādas kopīgas iezīmes.
Mazās grupas ir skaitliski nelielas – no 2-3 līdz dažiem desmitiem cilvēku, kuri iesaistīti tiešu starppersonisku kontaktu tīklā.
Grupas var iedalīt: Neorganizētās grupas ir tādas grupas, kuru dalībnieku vidū ir vismazāk ciešas saites. Cilvēkus apvieno nepieciešamība būt kopā vienā laikā un vietā, jo tā ir sagadījies, ka noteiktās cilvēku vajadzības un intereses saskan. Difūzās grupas ir tādas grupas, kurās cilvēki apvienojas uz savstarpēju simpātiju un antipātiju pamata. Šīs grupas parasti pieder pie brīvprātīgajām mazajām grupām. Personīgo mērķu grupas ir tādas grupas, kurās cilvēki iesaistās, lai kopā realizētu grupas locekļiem personīgi nozīmīgus mērķus, kuri plašākai sabiedrībai var būt indiferenti (vienaldzīgi) vai nenozīmīgi vai arī pilnīgi nesaskanēt ar sabiedrības interesēm. Darba grupas ir tādas grupas, kurās cilvēki iekļaujas, lai kopā darbotos sev un sabiedrībai nozīmīgu mērķu sasniegšanai.…