Secinājumi
Diskriminācija ir problēma ar kuru saskaras ne tikai Latvija, bet arī pārējās pasaules valstis, līdz ar to tika izveidotas tiesību normas, kuras aizliedz jebkāda veida diskrimināciju pamatojoties uz aizliegtajiem pamatiem - dzimums, rase, ādas krāsa, vecums, invaliditāte, reliģiskā vai politiskā pārliecība, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis, seksuālā orientācija vai citi apstākļi. Latvijas konstitūcija aizliedz diskrimināciju tāpat kā to dara citi starptautiskie līgumi, konvencijas un regulas.
Nepastāv viena veida diskriminācija, tai ir vairāki veidi, atkarībā no diskriminējama objekta vai apstākļiem. Diskriminēt var kādas noteiktas grupas pārstāvjus vai pat vairāku iemeslu dēļ, dodot priekšroku citiem.
Neiecietība ir galvenais diskriminācijas iemesls, kas bieži noved pie vardarbības un naida kurināšanas, kas savukārt noved pie kriminogēnās situācijas valstī. Mazāk populārs cēlonis ir konkurence, kur katrs cenšas būt labāks, līdz ar to, citus nostādot zemāk par sevi.
Kārtības nodrošināšanai sabiedrībā ir jāveic pasākumi, kuri palīdzētu novērst šādu konfliktsituāciju veidošanos, kas saistīta ar diskrimināciju. Autors uzskata, ka lietderīgi būtu tādi pasākumi kā :
• Dažādu sabiedrības grupu savstarpējās iepazīšanas un izpratnes attīstīšana, un sadarbības kultūras attīstīšana. Lai, indivīdi izprot, ka ir normāli, ka visi nav vienādi.
• Fiziskas un emocionālas vardarbības mazināšana. Tas palīdzētu novērst
naida noziegumus.
• Neiecietības mazināšanās publiskajā telpā. Neiecietības popularizēšana ir nepieļaujama, tāpēc būtu izslēdzama no raidījumu loka, popularizējot iecietību.
…
