2.3. Novērošanas metode
Datu iegūšanā izmantota ad libitum metode (Altmann, 1974.). Dati reģistrēti daţādos dienas periodos: agrākais agresīvais akts tika novērots 7:09, vēlākais – 20:01. Dati reģistrēti daţādos laika apstākļos. Kopējais novērošanas laiks ir apmēram 148 stundas.
Tika izvēlēti 17 uzvedības elementi, kas palīdz noteikt dominanto zirgu pāra ietvaros un ir balstīti uz dominēšanas/pakļaušanas jeb uzvarētāja/zaudētāja attiecībām: tuvošanos, kodiens, kodiena draudi, pakaļdzīšanās, defekācija (defecate over), urinēšana, nolaistas ausis, galvas draudi, pulcēšana, sitiens ar pakaļkājām, sitiena ar pakaļkājām draudi, mesties ceļos, izklupiens, grūdiens, sasliešanas pakaļkājās, sitiens ar priekškāju, sitiena ar priekškāju draudi. Šo uzvedības elementu detalizētāks apraksts ir dots S. M. McDonnell un J. C. S. Haviland (1995) publikācijā.
2.4. Dominances noteikšana
Dominances noteikšanai izmantotas uzvaru-zaudējumu tabulas. Ja indivīds A gūst uzvaru agresīvajā aktā jeb indivīds B izvairās, tad indivīds A iegūst 1. Ja indivīds B neizvairās vai arī nekā nereaģē uz indivīda A agresiju, tad indivīds A iegūst 0 un indivīds B – 1. Ja indivīds B atbild uz indivīda A agresiju ar agresīvo elementu un uzvar, tad indivīds B iegūst 1, bet indivīds A - 0. Iegūtie dati tika apkopoti uzvaru-zaudējuma tabulās (winner-loser matrix), kur uz x ass ir zaudējumu skaits un uz y ass uzvaru skaits. Tādējādi tika novērtēta katra zirga uzvaru un zaudējumu skaits katrā pārī.
Uz pirmās tabulas pamata tiek veidotas grupu binārās tabulas (matrices) (sk. pielikumu tab. 11. 12., 13., 14., 15.). Vērtību sadalījums aprakstīja M. C.Appleby (1983.) Katra pāra dominējošais zirgs iegūst 1, pakļautais – 0. No metodoloģiskā skatpunkta vienāds uzvaru skaits starp indivīdiem un nezināmie pāri ir vienvērtīgi: abi parāda neatrisinātas pāru attiecības (Shizuka & McDonald, 2012). Tāpēc ja pārī abi dzīvnieki parādīja vienādu uzvaru skaitu tad tie iegūst 0,5. Ja mijiedarbība nav novērota – nezināmais pāris jeb nulles pāris -, tad abi dzīvnieki iegūst 0,5.…
