SECINĀJUMI
Lai vispār varētu runāt par nacionālo drošību, ir jāpastāv valstij. Valsts tiek uztverta kā teritoriāls veidojums un tās pastāvēšanai ir nepieciešanas trīs lietas: 1) Ideja par valsti - Valsts pastāv ja cilvēkiem ir kopīga ideja par to. Ir cilvēki, kuri apzinās kāpēc un kas tieši ir nepieciešams, lai valsts varētu pastāvēt. 2) Valsts institūcijas – institūcijas ir tās, kuras valstī visu vada. Tas ir reāls drošības līdzeklis, un nepieciešamības gadījumā spēj sniegt palīdzību. 3) Valsts materiālais pamats - valsts materiālais pamats ietver teritoriju, iedzīvotājus, dabas resursus. Materiālais pamats ir viss tas ko mēs redzam, un tā ir pirmā lieta, ko iznīcina konflikta gadījumā, lai būtu drošs, ka valsts vairs nav spējīga „dzīvot”.
Valsts drošība ir visa pamats un ir svarīgi nosargāt nacionālo drošību, lai valsts varētu pilnvērtīgi funkcionēt. Nacionālās drošības sistēma ir saistīta ar civilmilitāro sadarbību. Nacionālā drošība ir stāvoklis, kad tiek garantēta valsts neatkarība, teritoriālā integritāte, konstitucionālā iekārta, iespēja sabiedrībai brīvi attīstīties, labklājība un stabilitāte.
Kā jau minēju nacionālās drošības nodrošināšana ir centrālai valsts uzdevums, tādējādi rodas arī drošības dilemma. Katra valsts pievērš pastiprinātāku uzmanību drošības jomai, palielina bruņošanās spēkus, tādējādi radot bailes kaimiņvalstīs, jo šāda gatavošanās rada pašas valsts spēka nostiprināšanos un šāda spēka pastiprināšana citās valstīs tiek uztverta kā viņu drošības mazināšana, kas, respektīvi, veicina uz gatavošanos aizstāvēties pret draudiem vai uzbrukumiem. Ja valsts vēlas nodrošināt savu drošību, tā var paļauties tikai uz sevi. Šeit arī parādās šī drošības dilemma, jo vairāk pats nodrošinies, jo vairāk nodrošinās arī citas valstis, jo neviena puse nav pārliecināta, kāds ir mērķis šīs drošības stiprināšanai.
…
