Draudzība, politika un mēs

Kas var būt svarīgāks par draudzību? Daudz ir dzirdēts par to, ka draudzības vārdā var upurēt daudz ko, ka labāk viens draugs nekā simts paziņas. Taču tas ir pieņemts skatoties tikai no indivīda redzes viedokļa, neapskatot sabiedrības ieguvumus vai zaudējumus no cilvēku savstarpējās draudzības, jo bieži vien sabiedrībai rodas zaudējumi no divu vai vairāku cilvēku draudzības. Visspilgtāk tas izpaužas politikā, kur viena cilvēka it kā draudzīga izpalīdzēšana, bieži vien gan ir saistīta nevis ar draudzīgām jūtām, bet ar savtīgu interesi. Taču ne par tādu “izpalīdzēšanu” es gribu runāt, jo šeit gan nevar runāt par draudzību, bet gan par vienkāršu aprēķinu. Lai gan no malas reti kad var pateikt vai attiecīgā brīdī kāda cilvēka rīcību ir vadījušas draudzīgas jūtas, vai vienkārši savtīgas vēlmes. Tomēr robežu šeit atrast ir ļoti grūti. Jo pat vissirsnīgākais draugs izpalīdzot savam draugam cer kaut ko dabūt par to pretī, proti, draudzību, palīdzīgu roku grūtā brīdī u.t.t. Šeit var rasties jautājums: Vai tad tā ir īsta draudzība? Varbūt par īstu draudzību var saukt tikai tādu, kur neienāk ne prātā prasīt kaut ko pretī, sniedzot draudzīgu roku? Taču šādai draudzības definīcijai ir nepilnības, jo, ja kāds iedodu ubagam naudu, tad diez vai viņš ceru arī kaut ko dabūt pretī (lai gan varbūt cilvēks šādā veidā var iegūt sirdsmieru). Varbūt precīzāk draudzību varētu raksturot sekojošs teikums: Viena cilvēka neviltotu draudzīgu jūtu izrādīšana (kas var izpausties gan kā materiāls, gan kā morāls pabalsts) citam cilvēkam (vai cilvēkiem), sagaidot no viņiem adekvātu rīcību nākotnē.
…