“Īsta draudzība ir viena no tām parādībām, par kurām, tāpat kā par gigantiskajām jūras čūskām, nav zināms, vai tās ir izdomātas, vai kaut kur mīt”
/A.Šopenhauers/
Visos laikos cilvēki draudzību ir uzskatījuši par lielu sociālo un tikumisko vērtību. “ja atradīsi prātīgu draugu, kas gatavs iet kopā ar tevi, kas ir godīgs, gudrs un prot pārvarēt visas likstas, - ej ar viņu priecīgs un pārdomīgs. Ja neatradīsi prātīgu draugu, kas gatavs iet kopā ar tevi, kas ir godīgs, - ej viens kā ķēniņš, kas atteicies no iekarotās valstības...” māca Dhammapada, agrīnā budisma (III – I gs.p.m.ē.) reliģiski ētisku izteicienu kopojums (3.,3.).
“Draudzība – savstarpējo attiecību forma, kas dibināta uz interešu kopību un abpusējām simpātijām”. (1.,60.). Draudzību pēta ar speciālo zinātņu metodēm (3.,9.):
• Socioloģija pēta draudzību kā sociālo institūtu, kas pilda noteiktas funkcijas sabiedrisko attiecību sistēmā;
• Etnogrāfija un vēstures zinātnes, kuras izseko draudzības mijiedarbībai ar sabiedriskajiem institūtiem (ģimene, radniecība, kaimiņattiecības u.c.);
• Psiholoģija pēta draudzības jūtas, to saistībā ar citiem simpātiju un emocionālās pievilksmes veidiem;
• Sociālpsiholoģija pēta draudzību kā cilvēku savstarpējās attiecības, tās rašanās, uzturēšanas un attīstības mehānismus.
…
