Draudzīguma/naidīguma modeļi kā reģionālās drošības kompleksu pamats Tuvo Austrumu kontekstā

Ievads
Mūsdienu pasaulē drošība ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas satrauc visu cilvēci un sabiedrību visos tās līmeņos un attiecībā uz visiem drošības līmeņiem. Visvairāk pētīta tiek nacionālā un starptautiskā līmeņa drošība, taču, tā kā valstis nekad nevar būt savstarpēji pilnībā nošķirtas un izolētas, ar nacionālo līmeni nepietiek, lai adekvāti izpētītu dažādas drošības attiecības un definētu draudus, kas tās apdraud. Tā kā pasaulē vēl nav pilnībā globālas sistēmas vai institūcijas, kas ietvertu visas pasaules drošības jautājumus, tad arī starptautiskais līmenis nav īsti atbilstošs. No šāda viedokļa raugoties, vispiemērotākais drošības pētījumiem starptautiskajās attiecībās ir reģionālais līmenis, kam par pamatu var izmantot B.Buzana Reģionālās drošības kompleksu teoriju. Turklāt, reģionālās pieejas aktualitāti drošības jautājumos visvairāk nosaka arī tas, ka īpaši pēc Aukstā kara beigām, drošību apdraudoši starpvalstu konflikti ir tieši reģionāla mēroga, kas pieprasa arī reģionālas nozīmes pieeju to analizēšanā un risināšanā.1
Visas pasaules valstis ir kādās noteiktās drošības attiecībās ar citām valstīm, it īpaši tām, kas atrodas to tiešā ģeogrāfiskā tuvumā, tāpēc tās ietilpst noteiktos drošības kompleksos un apakškompleksos. Šajos drošības kompleksos pastāvošās valstu savstarpējās attiecības tiek raksturotas ar draudzīguma/naidīguma modeļiem, kas nereti nosaka arī attiecības ārpus šiem modeļiem. Līdz ar to, svarīgi ir novērtēt šos modeļus drošības kompleksos, kā arī novērtēt to iespējamās izmaiņas, lai varētu paredzēt, piemēram, tādu konflikta zonu reģioni un drošības kompleksi kā Tuvie Austrumi, iespējamo attīstību un to, vai konflikti šajā reģionā atrisināsies, vai arī turpinās pastāvēt, jo savstarpējās draudzīguma/naidīguma attiecības nemainīsies.
Lai to varētu izdarīt, svarīgi ir novērtēt, kādas ir iespējamās draudzīguma/naidīguma formācijas, kādas tās ir konkrētajā reģionā, šajā gadījumā- Tuvajos Austrumos, kas tās veido un kā šīs attiecības ietekmē pastāvošo situāciju drošības kompleksos un apakškompleksos. Tikai pēc tam, kad ir novērtēta pastāvošā situācija un izprasti nozīmīgākie faktori, kas veido konkrētos draudzīguma/naidīguma modeļus, var izdarīt kādus secinājumus par to, kā šie modeļi varētu attīstīties tālāk nākotnē.

…