Ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu. Šīs tiesības nodrošināmas bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas — neatkarīgi no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem (Darba likums, 2002). Cilvēkiem darba vietā ir tiesības arī uz garīgu drošību bez jebkādas diskriminācijas, kas neietekmē psiholoģisko veselību. Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs un Pasaules Veselības organizācija pašlaik izstrādā kopīgas vadlīnijas par garīgo veselību, cilvēktiesībām un tiesību aktiem. Garīgā veselība, cilvēktiesības un tiesību akti ir nesaraujami saistīti. Ikvienam ir tiesības uz augstāko sasniedzamo veselības standartu, kas ietver gan fizisko, gan garīgo veselību. Valstīm ir atbilstoši pienākumi ievērot, aizsargāt un izpildīt šīs tiesības un to sociālos noteicošos faktorus visiem, bez jebkādas diskriminācijas. Šīs publikācijas mērķis ir būt par resursu valstīm, apsverot likumdošanas pasākumus garīgās veselības sistēmu pārveidošanas atbalstam saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesībām (Augstā cilvēktiesību komisāra birojs, 2022). …