Secinājumi
Dvēseles interpretācijai pievērsušies dažādu nozaru zinātnieki, speciālisti. Filozofijas vēsturi pārskatot redzams, ka katrā vēsturiskajā laikmetā domātājiem bija savs skatījums uz dvēseli. Viens no primārajiem jautājumiem filozofijā ir ideālistiskā vai materiālistiskā pirmsākums. No tā var atvasināt arī dvēseles interpretācijas. Mūsdienu filozofiskajās teorijās valdošais ir uzskats par fiziskā un garīgā ķermeņa vienotību.
Reliģija vienmēr ir pievērsusi dvēselei lielu vērību, tā ir reliģijas pamatkategoriju vidū. Reliģija šodien neapstrīd psiholoģijas skatījumu uz dvēseli kā cilvēka psihi, garīgo saturu, tomēr uzskata šādu skaidrojumu par vienpusīgu. Dvēseli pilnībā pārzina tikai Dievs, cilvēks nekad nevarēs to pilnībā atklāt. Arī ezotēriskas un mistikas sfērā dvēsele tiek bieži pieminēta kā cilvēka karma u.tml.
Daiļliteratūras sacerējumos dvēsele ir iecienīts tēls. Šo vārdu dzejnieki un rakstnieki min bieži. Viņi analizē dvēseli savos darbos nevis jēdzienu, bet tēlu valodā. Liela nozīme dvēselei bija 20, gadsimta sākuma latviešu rakstnieku darbos- J. Raiņa, J. Poruka, Aspazijas, F. Bārdas u.c.
Sadzīvē, sarunās un pārdomās cilvēki dvēselei velta lielu vērību. Socioloģiskā pētījuma gaitā varēja konstatēt, ka apmēram 65-70 % no visiem cilvēkiem dvēseli uzskata par svarīgu, cenšas to definēt, klasificēt, izprast, viņiem par dvēseli ir viedoklis kā par garīgu un smalku lietu, kas nesaraujami saistīta ar cilvēka būtību. Dvēseles eksistence ir pozitīvs faktors. Tikai neliela daļa par dvēseli nedomā vispār, viņiem šādas problēmas ir vienaldzīgas. Cilvēku viedoklis par dvēseli kopumā atspoguļo gan zinātniskos un filozofiskos uzskatus par šo jēdzienu, gan reliģijas pozīciju.
Dvēseles dažādie skaidrojumi nedod iemeslu sniegt vienotu definīciju. Dvēsele ir netverama un sarežģīta lieta. Tās interpretācijas ir vairāk process, mazāk rezultāts.
…
