Ievads
Transporta infrastruktūra nosaka valsts ekonomisko izaugsmi. Transporta un dzelzceļu sistēmai ir noteicošā loma Latvijas Iekšzemes kopproduktā. Viens no noteicošajiem faktoriem ir ekonomiski izdevīgā ģeogrāfiskā atrašanās vieta, kura ļauj Latvijas valstij ieņemt vadošo vietu tranzītpārvadājumu jomā. Šāda veida pārvadājumus Latvijas valstī veic valsts a/s “Latvijas dzelzceļš”, kas nodrošina tranzītkravu plūsmu caur Latvijas lielākajām ostām: Ventspili, Rīgu un Liepāju. Galvenokārt tiek pārvadātas bīstamās kravas – nafta un naftas produkti un beramās kravas - akmeņogles, minerālmēslojumi u.c. Latviju šķērso nozīmīgs Austrumu – Rietumu dzelzceļa koridors, kas nosaka dzelzceļa kravu apgrozījumu un starptautisko kravu plūsmu. Galvenās valstis caur kurām tiek virzītas šāda veida kravas ir Krievija, Baltkrievija, Ukraina un Baltijas valstis.
Ar dzelzceļa kravu pārvadājumiem ir saistītas dažādas problēmas, kas kavē to tālāku attīstību. Kā vienu no tām var minēt transporta, konkrētāk, dzelzceļa transporta infrastruktūras nepietiekamu attīstību. Salīdzinoši ar pārējām Eiropas Savienības attīstītajām valstīm Baltijas valstu dzelzceļi neatbilst Eiropas Savienībā noteiktajām kvalitātes prasībām.
Valsts a/s “Latvijas dzelzceļš” lielākā daļa ritošā sastāva ražota bijušajā PSRS. Šie vagoni jau ir nolietoti un tiem raksturīgs augsts degvielas patēriņš, līdz ar to rodas papildus uzturēšanas izdevumi.
Sliežu saimniecības sliktā tehniskā stāvokļa dēļ, samazinās preču vilcienu kustības vidējais ātrums.
Gan ritošā sastāva uzturēšanai un atjaunināšanai, gan infrastruktūras uzlabošanai, gan arī citu problēmu risināšanai pietrūkst valsts piesaistīto investīciju finanšu līdzekļu.
Tranzītkravu pārvadājumi ir labi attīstīti, bet iekšzemes pārvadājumi salīdzinoši ir ļoti vāji attīstīti un aizņem ļoti mazu procentu no kopējā pārvadājumu īpatsvara.
Bakalaura darba mērķi ir:
• aprakstīt un izanalizēt dzelzceļa kravu pārvadājumu pašreizējo stāvokli;
• izpētīt valsts a/s “Latvijas dzelzceļš” darbību;
• prognozēt dzelzceļa kravu pārvadājumu attīstību nākamajiem desmit gadiem.
Izvirzīto mērķu sasniegšanai tika izpētītas valsts a/s “Latvijas dzelzceļš” publikācijas: gada pārskati, galvenie darba rādītāji; likumi, publikācijas dažādos prese izdevumos, mācību grāmatās, Transporta attīstības nacionālā programma, interneta resursi. Informācijas, kas nepieciešama esošās situācijas pētīšanai un nākotnes prognozēšanai, tika izmantotas ekonomiskās un statistiskās formulas.
Lai veiktu dziļāku dzelzceļa kravu pārvadājumu izpēti un analīzi, nepieciešams lielāks darba un laika apjoms. Noteiktais darba apjoms un laika limits ierobežoja Nebija pieejama visa nepieciešamā teorētiskā informācija.
Prognozētā pārvadājumu apjoma noteikšanai tika izmantota ekonomiskā un statistiskā metode. Veicot aprēķinus pēc šīm metodēm, iegūtie rezultāti parādīja, ka iespējamā minimālā un maksimālā novirze no aprēķinātā prognozējamā pārvadājuma apjoma pēc statistiskās metodes ir mazāka nekā pēc ekonomiskās metodes.
Plašākas informācijas iegūšanai tika izmantoti valsts a/s “Latvijas dzelzceļš” informatīvie materiāli, mācību grāmatas, publikācijas preses izdevumi, likumi un interneta resursi.
…
