Secinājumi
Iepazīstoties ar literatūras avotiem par dzeramā ūdens kvalitāti, noteiktajām normām un to nodrošināšanu, kā arī veicot praktiskus mēģinājumus dzeramā ūdens sastāva un kvalitātes noteikšanai, iespējams izdarīt vairāku secinājumus.
1. Ministru kabinets ir izstrādājis noteikumus, kur stingri definēts, kas ir dzeramais
ūdens un kādas vielas un piemaisījumus tas var saturēt. Šī informācija norādīta Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr. 671. “Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”. Šo noteikumu ievēršanu kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests un Veselības inspekcija.
2. Ūdens ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, tāpēc dzeramā ūdens kvalitātes nodrošināšana ir ļoti svarīgs process, par ko atbild pašvaldības, uzņēmumu un saimniecību īpašnieki.
3. Dažādu jonu un vielu piemaisījumu klātbūtne var mainīt ūdens izskatu, garšu, smaržu un atstāt nopietnu ietekmi uz cilvēka veselību, kā arī nodarīt bojājumus dažādām iekārtām, kurās izmantots ūdens.
4. Praktiski nosakot dzeramā ūdens kvalitāti Ābeļu pagastā tika izmantotas 3 metodes – testēšana ar stripiem, laboratorijas eksperimenti un tilpuma analīze. Laboratorijas eksperimenti uzrādīja, vai ūdens satur konkrētos jonus, bet ar stripu palīdzību varēja noteikt aptuvenu konkrēto jonu koncentrāciju. Tomēr izmantojot tilpuma analīzi varēja visprecīzāk noteikt nepieciešamo lielumu – ūdens kopējo cietību.
5. Kopējā cietība krāna ūdenī ir augstāka nekā akas ūdenī, kas ir neierasta parādība, To var izskaidrot ar faktu, ka cietais ūdens no akas izskalojies ar lietus ūdeņiem, bet trubas, pa kurām ūdens pienāk uz krānu nav tīrītas, un tur saglabājušās kalcija un magnija nogulsnes, kas padara no akas plūstošo ūdeni cietāku.
6. Kopumā dzeramais ūdens Ābeļu pagastā atbilst kvalitātes prasībām, tomēr paaugstinātais pH līmenis uzrāda, ka ūdens ir sārmains.
…
