Latviešu mūzikas pirmos patstāvīgos ceļus lauza kordziedāšanas kustība, kas sāka attīstīties kopš 19.gs.20.gadiem Vidzemes un Kurzemes lauku centros un sevišķi intensīva kļuva kopš 60.gadiem, kad jaunlatviešu kustības ietekmē sāka organizēties pirmās latviešu dziedāšanas biedrības, kuras izauga par latviešu koru kultūras sabiedriskās dzīves centriem. 60.gados pacēlās pirmais novadu dziesmu svētku vilnis- notika pirmie vietējie dziesmu svētki Dikļos(1864.), Kroņvircavā, Bauņos, Rūjienā, Valmierā, Cesvainē, Cēsīs, plašie Kurzemes dziesmu svētki Dobelē(1870.). Jaundibināto koru straumes satecēja 1873.g.26.-29.jūnijā Rīgā Pirmajos vispārējos latviešu dziesmu svētkos, kurus organizēja neilgi pirms tam nodibinātā Rīgas Latviešu biedrība. No 45 koriem( ar 1003 dziedātājiem), kas piedalījās Pirmajos vispārējos dziesmu svētkos, Rīga bija devusi 5 korus, no tiem īpaši pazīstams ar savu sniegumu kļuva Baltijas skolotāju semināru koris(1870.). Latviešu koru kultūra bija sasniegusi savu pirmo bridumu.
Pirmie dziesmu svētki iezīmēja jaunu un svarīgu posmu latviešu kultūras dzīvē ārēji vai vāciskajā Rīgā. Tiem bija plaša atbalss tautā, liela nozīme kora kultūras un kordziesmu izaugsmē un arī visas latviešu mūzikas kultūras attīstībā. Dziesmu svētku ietekmē radās jauni kori Latvijas laukos un pilsētās, jaunas kordziesmas, strauji izvērsās latviešu tautasdziesmu melodiju vākšanas darbs, vairākos talantīgos jauniešu modās dziņa pēc augstākas muzikālas izglītības, kas tos veda uz Pēterburgu un Maskavas konservatorijām( te jāmin Vīgneru Ernests, Jurjānu Andrejs, Ludvigs Bērziņš, Jāzeps Vītols u.c.). Rīgā iznāca J. Cimzes “Dziesmu rotas” astoņi krājumi(1872.-1884.) ar latviešu tautas dziesmu apdarēm vīru un jauktiem koriem un vācu kordziesmām, Līgošu Iernsta( Vīgneru Ernesta) tautasdziesmu apdares krājumos “Latvija”(I-1873., II- 1874.), Baumaņu Kārļa dziesmas krājums “Austra”(1874.) un ”Līgo”(1874., cariskā cenzūra to konfiscēja) u.c.…
