Reizi piecos gados Rīgā – Latvijas galvaspilsētā satiekas dziedāt, dejot, muzicēt spējīgi Latvijas iedzīvotāji, kuru vecumam un talantam nav noteiktu kritēriju. Lielākai daļai tas ir hobijs, kādam dzīvesveids, citam profesija. Kā caur gadu simtiem veidojies un attīstījies šis fenomens?
1. Koru kustības aizsākumi Latvijā
Latvijas baznīcās, skolās, dziedāts jau ļoti sen, tomēr par kora dziedāšanas uzplaukumu Latvijā var uzskatīt 19. gs. vidu. Latviešu tautas pirmās atmodas cēlienā 1860.-1870. gados daudzās pilsētās un laukos tika dibinātas dažādas biedrības , arī kora un dziedāšanas biedrības. Lielākā un rosīgākā to vidū bija Rīgas Latviešu biedrība, kuru dēvē par māmuļu. Biedrību kori sāka rīkot koncertus kopā pulcinot dziedātāju kopas no tuvākās apkaimes. Pirmie mums zināmie vairāku latviešu koru kopā sanākšanas svētki ir notikuši Dikļos 1864 gadā.
2. Dziesmu un deju svētku fenomena skaidrojums
Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki ir kultūras festivāls Latvijā. Šie svētki ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas kultūrā, parasti tie notiek reizi 5 gados Rīgā. Svētkos parasti piedalās aptuveni 30 000 dalībnieku, tostarp kori, deju kolektīvi, pūtēju orķestri, folkloras grupas, etnogrāfiskie ansambļi, tautas mūzikas ansambļi, lauku kapelas, koklētāju ansambļi, lietišķās un tēlotājas mākslas studijas, vokālie ansambļi, amatierteātri un ārvalstu kolektīvi. Latviešu Dziesmu un Deju svētkos notiek ne tikai uzstāšanās, bet arī sacensības, kurās tiek noskaidroti laureāti. Visnozīmīgākā loma svētkos ir tieši koriem un deju kolektīviem. Starpposmā no vieniem svētkiem līdz nākamajiem notiek repertuāra sagatavošana un skates, kurās nosaka nākamo svētku dalībniekus. Parasti pēdējās Dziesmu un Deju svētku dienas rītā notiek svētku gājiens, kurā piedalās visi to dalībnieki, savukārt vakarā Mežaparka estrādē notiek noslēguma koncerts.…
