Secinājumi
Gan sievietes, gan vīrieši izmanto vienu un to pašu valodu, tomēr komunikācijas pamatā abām dzimtēm ir manāmi atšķirīgas vērtības un citi nozīmīgi aspekti. Līdz pat 1970. gadiem lingvistikas pētījumos lielākoties tika analizēt tikai vīriešu valoda, jo tā tika uzskatīta par standartu. Sieviešu valoda bija kā revolucionārs atklājums, kuram līdz tam neviens nebija pievērsis uzmanību. Tā bija manāmi atšķirīga gan izpildījumā, gan saturā, gan kopējā kontekstā. Abu dzimumu valodas ir tik dažādas, jo tās ir saistītas ar cilvēka sociālo identitāti un dzimti. Tā ir daļa no sociālās uzvedības, kas norāda to, cik cilvēks ir feminīns vai maskulīns. Komunikatīvā uzvedība ir mainīga, jo ir atkarīga no katras konkrētās situācijas un konteksta – ar ko norisinās saruna, par kādu tēmu tā ir un citiem aspektiem. Dzimtes diskursi vairāk iedziļinās tajā, kā veidojas soicālie valodas standarti un kā cilvēki tos piesaista tos sev.
Savā pētījumā es analizēju LR1 raidījuma ‘‘Krustpunktā’’ diskusiju, kura norisinājās jaukta dzimuma dalībnieku grupā. Tā kā valoda diskusijā bija formāli profesionāla, tad tieši šis aspekts nedaudz nomāca dzimtes valodas izpausmes tajā. Tomēr pat tāda tipa sarunā varēja just jau iepriekš teorijā aprakstītās vīriešu un sieviešu valodas atšķirības. Vīriešu pārsvars diskusija bija manāms gan ar laika sadalījumu – salīdzinot ar sievietēm viņi runāja daudz ilgāk, kā arī ar nebeidzamo iejaukšanos un citu klātesošo pārtraukšanu. Kā arī izcēlās aspekts par sieviešu uzrunāšanu pēc ģimenes stāvokļa uz ‘‘kundze’’, bet vīriešus pēc profesionālās kvalifikācijas.
Kopumā domāju, ka nākotnē dzimtes un valodas studijas tiks attīstītas, tā kā šī tēma nav pār daudz pētīta, tad tajai noteikti var atrast inovatīvas un dažādas pieejas, jo īpaši ievērojot daudzo sociālo identitāšu un alternatīvo dzimšu ienākšanu sabiedriskajā telpā.
…
