Secinājumi
1. Dzinēji iedalās siltuma dzinējos (iekšdedzes virzuļdzinēji, reaktīvie dzinēji), tvaika mašīnās (tvaika virzuļdzinēji un tvaika turbīnas), ārdedzes dzinējos un elektriskajos dzinējos. Iekšdedzes dzinēji sīkāk iedalās benzīna dzinējos un dīzeļdzinējos.
2. Benzīna dzinēji no dīzeļdzinējiem, galvenokārt atšķiras ar to, ka benzīna dzinējos tiek aizdedzināts saspiests degmaisījums, bet dīzeļdzinējos degmaisījums, iesmidzināts saspiestā, uzkarsētā gaisā, aizdegas pats.
3. Benzīna dzinējus izmanto vieglajās automašīnās, autobusos un mazjaudīgās ierīcēs, piemēram, motorzāģos. Dīzeļdzinējus izmanto gan vieglajās automašīnās, gan dzelzceļa lokomotīvēs, gan kravas mašīnās un lauksaimniecības tehnikā.
4. Reaktīvie dzinēji darbojas ar vilci, ko rada strauja karstu gāzu izplūšana no dzinēja caur sprauslu. Reaktīvie dzinēji ir visefektīvākie (pat 70%). Šie dzinēji tiek izmantoti lidmašīnās, raķetēs, kosmosa kuģos.
5. Tvaika virzuļdzinēju un tvaika turbīnu darbības pamatā ir pārkarsēts tvaiks – tvaiks, kura temperatūra ir augstāka par 374o C.
6. Tvaika virzuļdzinēji mūsdienās praktiski netiek izmantoti to zemā lietderības koeficienta dēļ, bet tvaika turbīnas tiek plaši izmantotas siltumelektrostacijās.
7. Ārdedzes dzinēji ir visklusākie, jo tajos nenotiek degšana un tos var darbināt pat ar saules enerģiju. Šo dzinēju var izmantot mazu laivu darbināšanai, kā arī elektroenerģijas ieguvei. Šo dzinēju izmantošana nav līdz galam izpētīta.
8. Elektrisko dzinēju darbības pamatā ir elektromagnēta un parastā magnēta savstarpējā mijiedarbība.
9. Elektriskie dzinēji ir visizplatītākie. Tie ir sastopami visiem tik zināmajās iekārtās, ka datori, ledusskapji, virtuves kombaini, utt.
10. Dzinēju darbības rezultātā radušās vielas piedalās ozona slāņa noārdīšanā, skābā lietus izraisīšanā, globālās sasilšanas pastiprināšanā. Daudz vielas, kā svins, tvana gāze, ogļūdeņraži, putekļi un kvēpi, var radīt hroniskas saslimšanas un alerģijas.
11. Hipotēze, par to ka dīzeļdzinēji rada lielāku piesārņojumu nekā benzīna dzinēji – ir daļēji pierādīta.
12. Hipotēze, par to ka elektrodzinēji ir pilnīgi nekaitīgi videi, nav pierādīta. Šie dzinēji nenodara tiešu ļaunumu videi. To ietekme uz vidi ir atkarīga no elektroenerģijas ieguves veida.
13. Degvielas patēriņu un izplūdes gāzu daudzumu var samazināt, ja ievēro ekoloģiskas braukšanas ieteikumus, kā arī, ja parastās degvielas vietā izmanto biodegvielu.
…
