Katram no mums piemīt savas rakstura īpatnības. Vieni mīl apmeklēt lielus sabiedriskus pasākumus, cits brīvo laiku labāk pavada ģimenes lokā vai vienatnē. Arī dzīvnieki ir ļoti atšķirīgi. Citi dzīvo baros ar stingriem iekšējās kārtības noteikumiem, citi mīl vientulību un vienatnē cīnās par savu eksistenci. Lai tuvāk iepazītu dzīvnieku sadarbības īpatnības, savam referātam izvēlējos tematu „Dzīvnieku sabiedriskā uzvedība”.
Darba mērķis – iepazīties ar dzīvnieku sadarbību un attiecībām starp sugu īpatņiem.
Darba uzdevumi – 1) iepazīties, apkopot un analizēt informāciju par dzīvnieku bariem, baru locekļu savstarpējām attiecībām; 2) iepazīties un analizēt iegūto informāciju par dzīvnieku – vientuļnieku attiecībām ar pārējiem šīs sugas īpatņiem; 3) iepazīties un analizēt informāciju par sazināšanās līdzekļiem īpatņu starpā, kā arī komunicēšanās īpatnībām; 4) balstoties uz apkopoto un izanalizēto informāciju, izdarīt secinājumus
Darbs sastāv no ievada, 3 satura nodaļām, kurās apskatīti un analizēti jautājumi par dzīvnieku un kukaiņu bariem, vientuļniekiem, dzīvnieku, putnu un kukaiņu komunikācijas un uztveres īpatnībām, kā arī secinājumiem un pielikumiem.
1.Dzīvnieku bari
1.1.Zālēdāju bari
1.1.1.Mustangi
Mustangi dzīvo nelielos ganāmpulkos, kuru veido ērzelis un viņa harēms (2-18 ķēves), kumeļi un jaunie zirgi. Vientuļš mustangs nebūtu spējīgs aizsargāties. Aizsardzībai bija būtiska nozīme agrāk, kad bija vairāk jābaidās no vilkiem, koijotiem un pumām, kas apdzīvoja tās pašas teritorijas. Katrs ganāmpulks apdzīvo teritoriju, par kuras aizsardzību rūpējas un kurā meklē barību. Bars respektē citus zirgu barus savas teritorijas nomalēs un reizēm apvienojas ar tiem, lai aizsargātos no plēsējiem. Katrā ganāmpulkā viena ķēve ir galvenā. Maldīgs ir uzskats, ka ērzelis ir bara vadonis. Ja draud briesmas, galvenā ķēve aizved baru drošībā, kamēr ērzelis stājas pretī ienaidniekam. Galvenā ķēve nosaka, kurp dosies bars, lai meklētu labākas ganības, ūdeni un atpūtas vietu. Ķēve arī nosaka, kurā virzienā bars bēgs no vajātāja. Kad bars pārvietojas, ērzelis iet pats pēdējais, noslēdzot gājienu un uzmanot apkārtni. Bieži ērzelis iet pa blakus taku, lai labāk varētu pārredzēt visu baru un tuvāko apkārtni ap to. Ērzelis vienmēr „gana” baru kopā, lai tas būtu vieglāk pārraugāms un aizsargājams. Ja baram draud briesmas, ērzelis vienmēr nostājas starp baru un ienaidnieku. Kad bars atpūšas, tad visi pieaugušie zirgi pēc kārtas sargā pārējos bara locekļus. Zirgu barā parasti ir tikai viens dzimumbriedumu sasniedzis ērzelis. Ērzelis atļauj barā atrasties tikai jauniem ērzelēniem. Kad tie sasniedz dzimumbriedumu, tos no bara padzen. Ērzelis rūpējas par mazajiem kumeļiem, tos rūpīgi pieskatot, un labprāt spēlējas ar saviem dēliem. Lai arī ērzelis savu baru sargā no citiem ērzeļiem, jaunās ķēves parasti aizved citi jaunie ērzeļi, iekļaujot tās savos harēmos. Ērzelis visciešāk sargā savas pirmās ķēves, ar kurām tas izveidoja savu ģimeni.…
