Nr. | Название главы | Стр. |
Dzīvnieku valsts iedalījums | 4 | |
1. | Vienšūņi | 5 |
1.1. | Pārstāvji | 5 |
Barošanās | 6 | |
Vairošanās | 6 | |
Īpatnības | 6 | |
Sūkļi | 7 | |
2.1. | Pārstāvji | 7 |
Barošanās | 7 | |
Vairošanās | 8 | |
Īpatnības | 8 | |
Zarndobumaiņi | 8 | |
3.1. | Pārstāvji | 8 |
3.2. | Barošanās | 9 |
3.3. | Vairošanās | 9 |
3.4. | Īpatnības | 10 |
Tārpi | 11 | |
4.1. | Pārstāvji | 11 |
Barošanās | 11 | |
Vairošanās | 12 | |
Īpatnības | 13 | |
5. | Posmkāji | 13 |
5.1. | Pārstāvji | 13 |
Barošanās | 14 | |
Vairošanās | 14 | |
Īpatnības | 15 | |
Gliemji | 15 | |
6.1. | Pārstāvji | 15 |
Barošanās | 16 | |
Vairošanās | 16 | |
Īpatnības | 17 | |
Adatādaiņi | 17 | |
7.1. | Pārstāvji | 17 |
Barošanās | 17 | |
Vairošanās | 18 | |
Īpatnības | 18 | |
Hordaiņi | 18 | |
8.1. | Pārstāvji | 18 |
Zivju klase | 19 | |
Abinieku klase | 20 | |
Rāpuļi | 21 | |
Putni | 22 | |
Zīdītāji | 23 | |
Pētījums | 24 | |
Secinājumi | 28 | |
Izmantotā literatūra | 29 |
Gandrīz visi vienšūņi pārtiek no gatavām organiskām vielām. Mainīgās amēbas barība ir baktērijas, vienšūnas aļģes un citi vienšūnas organismi. Amēbas izveidotās māņkājiņas apņem ceļā sastapto barības objektu un pēc tam saplūst kopā, mēdījumu ieslēdz citoplazmā. Skropstaiņiem (tupelītei) atšķirībā no amēbām ir šūnas mute un rīkle. Barību ievada mutē, vēzējot ap muti esošās skropstiņas. Ap barības piciņu vienšūņa ķermenī izveidojas gremošanas vakuola, kurā no citoplazmas ieplūst gremošanas sula. Gremošanas sulas ietekmē sarežģītās barības vielas sašķeļas vairākās vienkāršās vielās. Vienšūņu ķermenī vienlaikus var atrasties vairāki desmiti gremošanas vakuolu. Zaļā eiglēna un tai līdzīgi vienšūņi var baroties gan kā zaļie augi, gan kā dzīvnieki. To citoplazmā atrodas hloroplasti, kuros gaismas klātbūtnē no neorganiskām vielām veidojas organiskas. Tumsā šie vicaiņi uzsūc organisko vielu šķīdumu vai rij baktērijas.
Vairošanās
Visbiežāk vienšūņi vairojas daloties. Dalīšanās sākas ar kodola dalīšanos. Kodols izstiepjas, pakāpeniski kļūst arvien garāks un beidzot vidū pāržmaudzas. Dalīšanās laikā notiek pulsējošo vakuolu, vicu un citu organoīdu veidošanās. Daudzi parazītiskie vienšūņi daloties izveido nevis divus, bet vairākus jaunus indivīdus.
Īpatnības
Vienšūņi ir mikroskopiski. To ķermenis sastāv no vienas šūnas, kuras pamatsastāvā ietilpst citoplazma ar vienu vai dažiem kodoliem. Dzīvo visās ūdenstilpnēs (no peļķes līdz okeānam), mitrā augsnē, augos, dzīvniekos un cilvēkā.…
Šajā referātā tu varēsi izlasīt uzzināt par dzīvnieku valsti, kā tā iedalās, kā arī atsevišķi par katru grupu, kas pieskaitāma pie dzīvnieku valsts. Tās būtu vienšūņi, sūkļi, zarndobumaiņi, tārpi, posmkāji, gliemji, adatādaiņi, hordaiņi. Šeit tu varēsi uzzināt kādi pārstāvji, kā barojas, vairojas un īpatnības katrai nosauktai dzīvnieku valsts grupai.
- Dzīvnieku valsts
- Fauna vecajā derībā
- Latvijas ūdeņi - mūsu bagātība
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Ekoloģiskie noziegumi - patvaļīgas medības
Реферат для университета14
-
Dzīvnieku pasaules aizsardzības un izmantošanas tiesiskais režīms: zvejniecības tiesiskā regulēšana
Реферат для университета7
Оцененный! -
Teritorijas plānošanas loma vides aizsardzībā
Реферат для университета19
Оцененный! -
CITES konvencija
Реферат для университета16
Оцененный! -
Meža izciršanas un atjaunošanas dinamika Jēkabpils rajonā no 2000. līdz 2004.gadam
Реферат для университета28
Оцененный!