Ebreji un padomju vara. 1940.gads

IEVADS
Sāpju pilns un nelaimīgu likteņu caurvīts ir II pasaules karš. Tik daudz zaudētu dzīvību un bezjēdzīgas dzīvības iznīcināšanas. Baismu pilnus gadu desmitus piedzīvojusī Latvija spējusi piedzimt kā Fenikss no pelniem, lai šodien varētu atskatīties uz notikumiem iepriekšējā gadsimtā un pieminētu tos, kas cīnījušies tās labā. Nekad vairs Latvijā nevēlas piedzīvot tos notikumus, kad tik daudzi tika izsūtīti, iznīcināti. Tāpēc šodien mūsu zeme ir mūsu lielākais dārgums. Un ne mazāk svarīgi – mūsu tauta – latvieši, taču ne bez mūsu raibajām minoritātēm – esam viens otram vēl dārgāki.
Referāts „Ebreji un padomju vara. 1940. gads” ir ieskats tajā sarežģītajā posmā Latvijas vēsturē īsi pirms tā zaudēja savu neatkarību, priekšplānā izvirzot notikumus, kas saistīti ar ebreju minoritātes likteni Latvijā. Tāpat referātā tiek apskatīti svarīgākie lēmumi un procesi, kas turpmāk 1940. gadā ietekmēja visas Latvijas iedzīvotāju likteņus, neatkarīgi no tautības.
Latvijas valsts bojāejas priekšvakars (1939.-1940. pavasaris)

Ekonomikas jomā ebreji 1939.-1940. gadā piedzīvoja jaunus ierobežojumus. Augoši nodokļi un piespiedu ziedošana bija neatņemama sastāvdaļa; nodokļu eskalācija bija neizbēgama, jo valsts izdevumi – to skaitā, neefektīvo valsts uzņēmumu uzturēšanai, bija daudz lielāki nekā nacionālā kopprodukta pieaugums. Visus, neatkarīgi no tautības, nomāca nodokļi un piespiedu ziedojumu vākšana. Tieši ebreju uzņēmumiem, īpaši 1939.-1940. gadā, nodokļi pieauga visvairāk, bieži vien pat par 40% vairāk nekā neebreju uzņēmumiem. Par iemeslu tam bija, ka tie bija tieši ebreju uzņēmumi. Tā jau bija diskriminācija.1
…