Lai palielinātu ŠOPS (šķiedru optikas pārraides sistēmu) caurlaides spēju un pēc iespējas efektīvāk izmantotu OŠ (optiskās šķiedras) caurlaides joslu, kopš 1987. gada, kad tika izstrādāti pirmie optiskie pastiprinātāji, tika sākts darbs, lai radītu optiskās blīvēšanas sistēmas. Vispirms tika attīstītas laikdales (TDM) sistēmas. Tomēr, pieaugot prasībām pret informācijas pārraides ātrumu un apjomu, modulācijas un multipleksēšanas aparatūra kļuva tehniski grūti realizējama un ekonomiski neizdevīga, līdz ar to arī ierobežojot šīs tehnoloģijas lietošanas iespējas.
Turpmāko caurlaides joslas palielināšanos nodrošināja alternatīva pieeja – spektrālā blīvēšana pēc viļņu garuma WDM (Wavelength Division multiplexing).
WDM pārraides darbības princips ir līdzīgs kā multipleksēšanā ar kanālu un frekvenčdali, vienīgi tā ir realizēta optiskajā pārraides vidē (1. att.). WDM principiāla darbība ir bāzēta uz iespēju vienlaikus pārraidīt optiskajā šķiedrā signālus ar atšķirīgiem viļņu garumiem bez interferences. Raidošajā daļā uz multipleksoru tiek padota n ieeju datu plūsma (kodētu ciparu impulsu secība no dažādiem avotiem). Plūsmas pēc tam tiek apstrādātas un modulētas ar optiskajiem modulatoriem, kas pēc tam tiek apvienotas vienā datu plūsmā, kura pēc pastiprināšanas ar ko tiek pārraidītas šķiedrā. Uztverošajā daļā uztvertais signāls tiek pastiprināts, demultipleksēts un sadalīts, kā rezultātā tiek atjaunota sākotnējā datu plūsma. Sistēma var saturēt arī pastiprinātājus.…