Edvards Munks

Kliedziens.
Munks krāsas , manuprāt pielieto bieži vien simboliskā veidā, piemēram, „Dzīves deja”,1889 – 1900. Te parādās pretstati Iekāre, mīla un nāve, ko labi akcentē un simbolizē krāsas- balts, melns, sarkans.
Vērojot Munka darbus vienmēr atstāj nepabeigtības sajūta un sajūta, ka aiz vienkāršā zīmējuma slēpjas kas vairāk. Kopumā, atskatoties uz Munka dzīvi grūti pārmest pesimistisko Munka dzīves redzējumu, kā arī depresija , manuprāt ,neļāva Munkam meklēt priecīgas krāsas un sižetus. Munka’’ nekārtīgo’’ zīmēšanas stilu, manuprāt, varētu raksturot gan kā Munka rokrakstu, gan kā viņa rakstura izpausme, nervozitāte, sava veida defekts kļuva par efektu. Mākslinieka darbos bieži vien dominē bezpersoniskas būtnes- neizteiktām formām, vaibstiem, kas varētu pastiprināt akcentu uz krāsām, vai izcelt notikuma dramatiskumu. Un lai arī Munka gleznas atspoguļo sēras, grūtsirdību, tomēr tās nerada vēlmi just māksliniekam līdzi, drīzāk Munks provocē sabiedrību ar izaicinošiem tēliem un kaislīgām Madonnām.
Edvards Munks ir viens no ietekmīgākajiem modernisma māksliniekiem. Viņa ietekme jo īpaši jūtama Skandināvijā un Vācijā, kur viņš un van Gogs tiek uzskatīti par galvenajiem ekspresionisma pārstāvjiem. Intensitāte, ar kādu Munks attēloja garīgās ciešanas pavēra ceļu tālākai mākslas attīstībai. Manuprāt, Munks ir atstājis mantojumā ļoti sīku cilvēka iekšējās pasaules, jūtu analīzi.
…