1. Vispārējs Ēģiptes apraksts
Šķiet, neviena valsts pasaulē nespēj lepoties ar tik senu vēsturi kā Ēģipte, kuras senatnes liecības iesniedzas vairāk nekā piecus tūkstošus gadu tālā pagātnē. Tā ir mītu un intriģējošu noslēpumu valsts, senas civilizācijas šūpulis, brīnumainu kontrastu zeme!
No vienas puses, Ēģiptē koncentrējas liels daudzums iespaidīgu arhitektūras un vēstures pieminekļu, pat vienīgais no septiņiem Pasaules brīnumiem, kas joprojām saglabājies! No otras – šeit ir lieliski kūrorti un plašas iespējas atpūtai.
Tā ir kā pasaka – vēstures liecību piesātinātā zeme un modernās kūrortu zonas. Tomēr piramīdas, noslēpumainas sfinksas un svētā upe Nīla nebūt nav vienīgie Ēģiptes dārgumi. Šajā valstī ir unikāla daba, bezgalīgas tuksnešu smiltis un fantastiskas mirāžas.
2. Ēģiptes vēsture
Ēģipte visos laikos ir bijusi kontrastu zeme: smilšainie Āfrikas tuksneši, putekļainie un nabadzīgie līdzenumi pret raženo Nīlas ieleju, trūcīgie beduīnu ciematiņi pret grandiozajām faraonu svētnīcām. Mūsdienu tipa cilvēki Nīlas upes ieleju sākuši apdzīvot pirms apmēram 100 tūkstošiem gadu, nonākot līdz pat upes deltai pa pašu upi, vai šķērsojot Sahāru. Nīlas upes nepastāvība tās ielejas iedzīvotājiem, kas uzsāka nodarboties ar lauksaimniecību, prasīja ļoti lielu uzmanību lauku ierīkošanā. Tādēļ līdzīgi kā Divupe Mezopotāmijā, arī Nīla Ēģiptē ar tās aluviālo gultnes sastāvu nodrošināja bagātas ražas pie nosacījuma, ka tiek izveidota un rūpīgi uzturēta irigācijas sistēma.
2.1. Faraonu laikmeta politiskā vēsture
Ēģiptes valdnieki – faraoni, tika uzskatīti par dievišķiem karaļiem. Par pirmo Senās Ēģiptes valsts dibinātāju tiek uzskatīts Džosers (2700 g. pirms Kristus). Seno valsti visvairāk darīja slavenu ceturtās dinastijas faraoni – piramīdu celtnieki. Lielākās piramīdas atrodas Gizā, blakus Kairai. Tās pārsteidz pat daudz redzējušo mūsdienu cilvēku. Tādā veidā senie ēģiptieši, kas uzskatīja, ka viņu faraoni ir starpnieki starp Ēģiptes tautu un dieviem, rūpējās par savu valdnieku pēcnāves labklājību. Tam nežēloja ne pūles, ne arī līdzekļus. Blakus faraona mūmijām novietoja dārgumu kalnus.
Faraona dzīve bija pilna ceremoniāliem norādījumiem, un tā bija sava veida nosacījumu verdzība, ko diez vai varētu saukt par laimīgu dzīvi. Gandrīz katrs faraona solis bija rituālu un priekšrakstu nosacīts. Pastāvēja uzskats, ka no tā, cik precīzi visas ceremonijas tiks ievērotas, būs atkarīga zemes labklājība, dievu labvēlība. Faraoniem bija ne tikai galms, bet Vēlākās valsts laikā arī harēms ar daudzām sievām. Nereti tajā nokļuva arī skaistākās vienkāršo ļaužu meitenes un verdzenes. Arī apgabalu pārvaldnieki centās atdarināt faraona galma paražas, veidoja savus galmus.
No Senās Valsts laikiem saglabājušies valdnieku izdotie likumi, kuros noteiktas tempļu un to apmetņu tiesības. Spilgtu ainu par faraonu darbību celtniecībā sniedz Jaunās Valsts perioda uzraksti, kuros aprakstīti tempļu būvdarbi un uzskaitītas bagātīgās dāvanas, kuras valdnieki ziedojuši šiem tempļiem. Viens no tiem ir ļoti vērtīgais vēsturiskais teksts uz "Harisa Lielā papirusa", kas sarakstīts Ramzesa III valdīšanas laikā. Tajā aprakstīti tā laika politiskie notikumi un sīki izskaitīti Ramzesa III ziedojumi lielajiem tempļiem, sniegts arī savā ziņā tempļu īpašumu apraksts. Šis dokuments, tāpat kā citi, liecina, ka Jaunās Valsts periodā ēģiptiešu tempļi iedzīvojušies milzīgās bagātībās. Uz tā laika "vēstures skarabejiem" saglabājušies uzraksti par notikumiem, kurus uzskatīja par īpaši nozīmīgiem, piemēram, par valdnieka svinīgajām laulībām, par jaunas pilsētas celtniecību un citiem notikumiem.
Ēģiptes senā vēsture parasti tiek iedalīta sešos periodos:
1. Agrā valsts (apm. 3100. - 2770. g.p.m.ē.)
2. Senā valsts (apm. 2779. - 2200. g.p.m.ē.)
3. Pirmais pārejas posms (apm. 2200. – 2050. g.p.m.ē.)
4. Vidējā valsts (apm. 2050. – 1786. g.p.m.ē.)
5. Otrais pārejas posms (apm. 1786. – 1560. g.p.m.ē.)
6. Jaunā valsts (apm. 1560. – 1087. g.p.m.ē.)
