Eiro ieviešanas perspektīvas Latvijā

SECINĀJUMI
• 1991. gada decembrī Māstrihtā (Nīderlandē) tika parakstīta vienošanās par integrācijas padziļināšanu ar mērķi izveidot Eiropas ekonomisko, valūtas un politikas savienību.
• Jāsecina, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā viens no valsts attīstības mērķiem bijis Latvijas integrēšanās Eiropas vidē un tuvināšanās starptautiskajām struktūrām, t.sk. pilntiesīgai dalībai Eiropas Savienībā un EMS.
• Jāsecina, ka Latvijas tauta, 2003. gada 20. septembra referendumā nobalsojot par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai, vienlaikus izsakot atbalstu arī eiro ieviešanai Latvijā. Līdz ar to tīri teorētiski nemaz nevarēja pastāvēt diskusija par/pret eiro ieviešanu.
• Jāsecina, ka Māstrihtas kritēriju izpildē īpaši nozīmīgi bija pēckrīzes gadi. 2012. gada statistiskie rādītāji liecināja, ka Latvija izpilda Māstrihtas kritērijus. Inflācijas līmenis bija 2.7 % (kritērijs 3.0%), valsts budžeta deficīts 1.2 % no IKP (kritērijs 3% no IKP), valdības kopējais parāds 40.7% no IKP (kritērijs 60% no IKP), ilgtermiņa procentu likmes ir 4.57 % (kritērijs 5.88%), kopš 2005. gada Latvija piedalās VKM II, līdz ar to Latvijai bija iespējams ieviest eiro 2014. gadā.
• Jāsecina, ka Latvijas sasniegums Māstrihtas kritēriju izpildē 2012. gadā ir gan ārējo faktoru, gan valdības īstenotās politikas rezultāts.
• Lai nodrošinātu eiro ieviešanu efektīvu procesu tika izstrādāti un pieņemti atbilstoši tiesību akti. Par galvenajiem var uzskatīt Nacionālo euro ieviešanas plānu un Euro ieviešanas kārtības likumu.
…