1998. gada 1. februārī, beidzoties ilgstošajam ratifikācijas procesam Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, stājās spēkā 1995. gada 12. jūnijā parakstītais Eiropas līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām (EK) un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses.
Šis līgums rada plašu juridisko bāzi Eiropas Kopienas un Latvijas attiecību attīstībai, aptverot gan ekonomisko un finansu sadarbību, gan sadarbību nelikumīgo darbību novēršanā, kultūrā, izglītībā un zinātnē – un daudzās citās jomās. Tomēr līguma būtība vislabāk raksturota tā preambulā, nosakot, ka:
“ (..) Latvijas gala mērķis ir kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti, un ka asociācija ar šī Līguma starpniecību, pēc Pušu ieskatiem, palīdzēs Latvijai sasniegt šo mērķi.”
Valstij iestājoties Eiropas Savienībā, jāspēj uzņemties un efektīvi pildīt šīs dalības izvirzītās saistības, kas izriet no laika gaitā uzkrātās Kopienas tiesību (gan materiālo, gan procesuālo) un prakses bāzes.
Eiropas līguma III nodaļa ir veltīta likumu tuvināšanai, atzīstot to par svarīgu nosacījumu Latvijas ekonomiskajai integrācijai Eiropas Kopienā. Līdzīgas normas atrodamas visos Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm noslēgtajos asociācijas līgumos.
1. Eiropas līguma mērķi
Neskatoties uz to, ka ir radīta “Asociācija” starp Latviju un sešpadsmit starptautisko tiesību subjektiem – Eiropas Kopiena un tās dalībvalstīm, Eiropas līguma loma Latvijas un Eiropas Savienības tuvināšanās procesā nav viennozīmīgi skaidra. No vienas puses, tas ir vienīgais savstarpēji saistošais starptautiskais līgums, kas definē attiecības ar Eiropas Savienību un kā mērķi izvirza Latvijas iestāšanos ES. No otras puses, laikā kopš līguma parakstīšanas ir notikusi ievērojama attīstība Latvijas un ES attiecībās, ir izveidojusies pirmsiestāšanās situācija, bet līgums nav uz to tieši orientēts (līdz Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju sanāksmei 1993. gada 21. – 22. jūnijā Kopenhāgenā, Eiropas Kopiena atzina, ka pievienošanās Eiropas Kopienām ir vienīgi asociēto valstu galvenais mērķis. Viens no svarīgākajiem Kopenhāgenas galotņu tikšanās rezultātiem, bija tas, ka pievienošanās tika atzīta par kopīgu mērķi. Šajā laikā Latvija vēl nebija kļuvusi par asociēto valsti.)…
