Eiropas Parlaments (EP) ir Eiropas Savienības parlamentārā institūcija, kas kopš 1979.gada tiek ievēlēta tiešās vēlēšanās. Tās priekšgājējs bija Eiropas Ogļu un tērauda kopienas Aambleja.
Asamblejas pilnvaras Kopienas dibināšanas līgumā aprobežojās vienīgi ar konsultācijām un padomu sniegšanu Eiropas Savienības Ministru Padomei un Eiropas Komisijas darba kontroli. Taču jau 1985.gadā Asambleja pati sevi nodēvēja par Eiropas Parlamentu, cerēdama attaisnot pretenzijas uz šo nosaukumu. Pakāpeniski Eiropas Parlamentam arī izdevās izcīnīt būtisku savu pilnvaru loka paplašināšanu. Šodien parlamentam ir tāds pilnvaru apjoms, kas pilnībā ir salīdzināms ar nacionālo parlamentu kompetencēm.
EP juridiskais pamats: LEK, 137.-144.panti; LEK, 158. un 189.b panti. [5.Veidenfelds, Vesels. 152.lpp.]
Eiropas Parlaments pēc savas darbības atšķiras no nacionālajiem parlamentiem, jo tas nepieņem likumus, bet izpilda politisku konsultāciju un ieteikumu funkcijas. Kaut arī Parlamentam nav tik liela vara kā Ministru Padomei un Eiropas Komisijai, tomēr, piemēram, Eiropas Komisijas izstrādātie priekšlikumi, pirms Ministru Padome tos var ieviest, jāsaskaņo Parlamentā. Taču pastāv arī daudz jautājumu, kuru risināšanā vajadzīgs Parlamenta apstiprinājums
Parlaments apstiprina uzticības personu- Ombudsman, kurš izskata sūdzības par Savienības institūcijām un ziņo par tām Parlamentam.
Eiropas Parlaments darbojas Briselē, Luksemburgā un tā plenārsēdes notiek Strasbūrā. [3.Dimants, Krieviņa, Ozoliņa, Vaivads.14.lpp.]
Līdz ar katru ES paplašināšanos mainās arī Eiropas Parlamenta deputātu skaits. Līdz šim Eiropas Parlamentā bija 626 deputāti, bet pēc pēdējās paplašināšanās (t.i. šā gada) ir 732 deputāti. Eiropas Parlamenta deputātu skaits, ko ievēl katra dalībvalsts, ir atkarīgs no valsts lieluma. Nicas līgums nosaka, ka Eiropas Parlamentā pēc paplašināšanās nedrīkst būt vairāk par 732 deputātiem. [8.23.lpp.] (EP deputātu skaitu katrā dalībvalstī skatīt 1.pielikumā)
Parlaments ievēl priekšsēdētāju un prezidiju no Parlamenta locekļu vidus. Kopā tie veido Biroju.
Parlamentam palīdz Sekretariāts, kuram ir pašam savs informācijas dienests.
Plenārsēdes notiek Strasbūrā, komisiju un grupu sanāksmes- Briselē, bet Sekretariāts atrodas Luksemburgā.
EP deputātus tiešās vēlēšanās uz 5 gadiem ievēl dalībvalstīs.
Parlamenta grupas veidojas, pamatojoties uz politiskajiem uzskatiem, nevis pēc valsts piederības. [6.Vinklers, Lahmans, Raioms, Naidu.33.lpp.] Deputāti nesēž sagrupēti pa valstīm, bet gan katrs pievienojas savam atbilstošajam politiskajam grupējumam, piemēram, sociālisti, liberāļi, kristīgie demokrāti, ekoloģisti, bezpartejiskie utt. …
