Sākotnējā ideja, dibinot valstu apvienību, kas tagad kļuvusi par Eiropas Savienību, bija Eiropas politiskās un ekonomiskās situācijas pārveidošana pēc Otrā pasaules kara un līdzīgu notikumu atkārtošanās novēršana, iesaistot Vāciju savstarpējās ekonomiskajās attiecībās tik cieši, lai vēlāk, iespējamas varas maiņas gadījumā, tā nespētu pavērsties pret pārējām Eiropas valstīm. Sākotnēji tika izveidota tirdzniecības ūnija, kas vēlāk pārrauga Eiropas Kopienā, un tad Eiropas Savienībā, apvienojot paralēli ekonomiskajām, arī politiskās intereses.
Eiropa allaž ir bijusi dažādu tautu un kultūru mājvieta. Ikvienā dalībvalstī daļa iedzīvotāju nāk no citām valstīm, — bieži vien viņu dzimtenei ir ciešas vēsturiskas saites ar jauno mītnes zemi. ES uzskata, ka etniskā un kultūru dažādība ir vērtība, un veicina iecietību, cieņu un savstarpēju saprašanos.
Viens no galvenajiem ES mērķiem ir ekonomikas attīstība. Pēdējos 50 gados un jo īpaši kopš 20. gadsimta 80. gadiem ir paveikts daudz, lai nojauktu šķēršļus starp ES valstu tautsaimniecībām un radītu vienotu tirgu, kur iespējama brīva preču, cilvēku, naudas un pakalpojumu kustība. Tirdzniecība starp ES valstīm ir krietni pieaugusi, un vienlaikus ES ir kļuvusi par vienu no pasaules tirdzniecības lielvarām.
Eiropa allaž ir bijusi dažādu tautu un kultūru mājvieta. Ikvienā dalībvalstī daļa iedzīvotāju nāk no citām valstīm, — bieži vien viņu dzimtenei ir ciešas vēsturiskas saites ar jauno mītnes zemi. ES uzskata, ka etniskā un kultūru dažādība ir vērtība, un veicina iecietību, cieņu un savstarpēju saprašanos.
Viens no galvenajiem ES mērķiem ir ekonomikas attīstība. Pēdējos 50 gados un jo īpaši kopš 20. gadsimta 80. gadiem ir paveikts daudz, lai nojauktu šķēršļus starp ES valstu tautsaimniecībām un radītu vienotu tirgu, kur iespējama brīva preču, cilvēku, naudas un pakalpojumu kustība. Tirdzniecība starp ES valstīm ir krietni pieaugusi, un vienlaikus ES ir kļuvusi par vienu no pasaules tirdzniecības lielvarām.
