Eiropas Savienība (ES) ir demokrātisku Eiropas valstu apvienība, kā ietvaros valstis apņēmušās kopīgi strādāt miera un labklājības sasniegšanai. Savienība nav viena valsts, kas aizstāj esošās valstis. Tomēr tā ir kas vairāk nekā jebkura cita starptautiska organizācija. ES patiesībā ir unikāla - tās dalībvalstis ir izveidojušas kopējas institūcijas, kurām deleģē daļu savas suverenitātes, tā lai jautājumus par lietām, kas skar kopējās intereses, varētu demokrātiski izlemt Eiropas līmenī. Šo suverenitātes apvienošanu dēvē arī par "Eiropas integrāciju".
Eiropas Savienības vēsturiskie pirmsākumi meklējami Otrā pasaules kara laikā. Eiropas integrācijas mērķis ir nekad vairs nepieļaut situāciju, kad tiek nogalināti tik daudz cilvēku un nodarīti lieli postījumi. Šo domu pirmo reizi izteica Francijas ārlietu ministrs Roberts Šūmans, uzstājoties ar runu 1950. gada 9. maijā. Šī diena, kas uzskatāma par šodien pastāvošās ES “dzimšanas dienu”, katru gadu tiek svinēta kā Eiropas diena.
Sākotnēji ES bija tikai sešas valstis: Beļģija, Vācija, Francija, Itālija, Luksemburga un Nīderlande. Dānija, Īrija un Lielbritānija pievienojās ES 1973. gadā, Grieķija 1981. gadā, Spānija un Portugāle 1986. gadā, Austrija, Somija un Zviedrija 1995. gadā. 2004. gadā Eiropas Savienībai pievienojās vēl 10 jaunās dalībvalstis, līdz ar to notika vislielākā ES paplašināšanās.
Pirmajos gados sadarbība starp ES valstīm galvenokārt tika izvērsta tieši tirdzniecības un ekonomikas jomā, bet mūsdienās ES ietver arī daudzas citas, mūsu ikdienas dzīvē svarīgas jomas, piemēram, pilsoņu tiesības; brīvība, drošība un taisnīgums; darba vietu radīšana; reģionālā attīstība; vides aizsardzība; globalizācijas piemērošana cilvēku vajadzībām. Savienības darbība ir vērsta uz to, lai Eiropā panāktu stabilu attīstību, kuras pamatā ir līdzsvarota ekonomiskā izaugsme, sociālā tirgus ekonomika, augsta konkurētspēja un kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, kā arī vides aizsardzību un vides kvalitātes uzlabošanu augstā līmenī.
Savienība ir atvērta visām Eiropas valstīm, kas vēlas iekļauties ES un ir gatavi izpildīt noteiktas prasības.
Visas likumdošanas, likumu izpildīšanas un valstu attīstības kontroles funkcijas izpilda vairākas ES institūcijas, veidojot vienādu institucionālo sistēmu. Galvenās pārvaldīšanas institūcijas, to sastāvs un darbības sfēras tiek apskatītas šajā darbā.…
