Eiropas un monetārā savienība

Eiropas Ekonomiskā un monetārā savienība (EMS) ir augstākā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ekonomiskās integrācijas pakāpe. Tas vienlaikus ir ES galvenais instruments, lai sasniegtu tās ekonomiskās politikas pamatmērķus - stabilu izaugsmi un zemu inflāciju. EMS izveidošanas pamatā ir ideja par lielas, stabilas ekonomiskās un finanšu zonas radīšanu.
Ekonomiskā un monetārā savienība nozīmē:
- vienotu valūtu - eiro - visās EMS valstīs jeb eiro zonā;
- vienotu monetāro politiku visā eiro zonā, ko īsteno Eiropas Centrālā Banka kopā ar eirozonas valstu centrālajām bankām. Tās galvenais mērķis ir cenu stabilitāte;
- ekonomiskās un fiskālās politikas koordināciju starp dalībvalstīm.
Patlaban eiro zonu veido 12 no 15 ES dalībvalstīm - Austrija, Beļģija, Francija, Grieķija, Itālija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Somija, Spānija un Vācija. 1999. gada 1. janvārī neatgriezeniski tika fiksēti šo valstu nacionālo valūtu kursi pret eiro un paralēli nacionālajām valūtām bezskaidras naudas veidā sāka lietot eiro. 2002. gada 1. janvārī šīs valstis ieviesa eiro banknotes un monētas, sākot galīgo pāreju uz eiro - pakāpeniski izņemot no apgrozības nacionālās naudas zīmes. …