Eiropas un tiesību vēsture

Sengrieķu sabiedrība dalījās ciltīs – fīlās, kas sīkāk dalījās fratrijās un dzimtās. Pilsētvalstis sauca par polisām (gr. Polis, lat. civitas). Pirmās polisas veidojās Grieķijas arhaiskajā laikmetā ap 800. g. pr. Kr., kad grieķi radīja jauna veida civilizāciju. Grieķu polisas būtiski atškīrās no senās Divupes pilsētvalstīm. Grieķu polisas bija pilsoņu kopienas, kas pašas pieņēma likumus un saskaņā ar tiem. Lai aizsargātu savu pilsētu, grieķi kalnā cēla nocietinājumus. Pilsētvalstis izauga ap šādu kalnu. Nocietinājumus kalna virsotnē sauca par akrapoli. Nozīmīga vieta bija agora – tirgus laukums. Parasti polisā bija 5 – 10 tūkstoši iedzīvotāju, polisa pieslējās lauku teritorija. Ar terminu „polisa” saprot noteiktas pilsētvalsts visu pilsoņu, visu pilsoņu, visu pilsētas un lauku teritorijas iedzīvotāju kopumu. Pilntiesīgo iedzīvotāju daļu veidoja polisas pilsoņi, kuri sevi sauca polisas vārdā – atēnieši, korintieši, milētiši. Pilsoņiem bija tiesības uz zemi. Atēnās dominēja pilsētnieki – amatnieki, tirgotāji. Brīvie bija pilntiesīgi pilsoņi, bet diezgan lielu grupu veidoja brīvie nepilsoņi – ienācēji no citas polisas, vešzemnieki, izraidītie, klaidoņi. Atēnāš „imigrantu” vidū bija arī tādi, kuru ģimenes bija apmetušās polisā pirms vairākām paaudzēm, tomēr pēdējiem nebija tiesību pretendēt uz līdzdalību valsts lietās. Pastāvēja pretrunas starp aristokrātiju un tautu – dēmu. Vergi bija polisas īpašums. Atēnās vergus sauca par attika, kas nozīmēja Atikas piederīgie.…