Ekoloģiskās politikas loma vides aizsardzībā, tās mērķi, galvenie principi un instrumenti

Mūsdienu civilizācija vairs necenšas uzvarēt dabu, bet gan – ar to sadzīvot. Ekoloģija ir kļuvusi par sabiedrības rūpju objektu, un vides problēmas vienmēr saistās ar draudiem cilvēcei. Zemes iedzīvotāju skaits nemitīgi pieaug, bet viņi savtīgi patērē dabas resursus, turklāt atdodot videi atpakaļ visu sev nevajadzīgo. Cilvēku neierobežotās vajadzības pieaug, palielinoties labklājības līmenim, bet tās ir nesavienojamas ar ierobežotajiem dabas resursiem. Tādēļ, domājot par sabiedrības nākotni, valdības ir spiestas izstrādāt ekoloģisko politiku un atbilstošus instrumentus. Tas nebūtu iespējams, nezinot civilizācijas pieredzi vides jautājumos, zinātnieku atziņas un neizprotot ekosistēmas procesus. Tādēļ šiem jautājumiem esmu veltījusi mazliet vairāk uzmanības, nekā pieprasa referāta tēmas nosaukums.


Cilvēces attīstība un vides apziņas veidošanās

Vide ir visi nosacījumi un faktori, kas ietekmē dzīvo organismu vai to kopumu dzīves laikā. Vides jēdzienu var attiecināt gan uz visu apkārtni kopumā, gan uz specifisku tās aspektu, un tā saturu veido dabas vide, cilvēka pārveidotā vide, sociālā un cilvēka iekšējā jeb mentālā vide. Ir izveidojušās atsevišķas zinātņu nozares – ekoloģija un vides zinātne, kas ietekmē visas sabiedrības attīstību, pētījumu raksturu citās zinātnes nozarēs, kā arī likumdošanu un valsts pārvaldes institucionālo sistēmu. Tātad vides aizsardzība ir kļuvusi par nozīmīgu problēmu, kas jārisina visai sabiedrībai. Vides piesārņojums un degradācija mūsdienu sabiedrībai ir radījuši ievērojamus draudus. Izpratne par vides aizsardzības nepieciešamību un tās prioritātēm ir attīstījusies vēsturiski visai garā laika posmā. …