Secinājumi
Savus secinājumus par šo darbu vēlējos sākt ar L.Brīdakas vārdiem, jo piekrītu viņas teiktajiem vārdiem, ka tas, lai bērns spētu izveidoties pilnvērtīgs mums jebkuram ir jāieliek viņā viss, lai viņš spētu attīstīties un pilnveidoties.
Runājot konkrēti par Agni, es ar viņu tikos septiņas reizes. Kā jau no sarunas ar zēnu ir saprotams, ģimenē aug vēl divi bērni – meitenes. Agnis ir vidējais bērns ģimenē. Šī darba veikšanas laikā tikos arī ar abām māsām, lai saprastu vai manis konstatētās logopēdiskās problēmas ir tikai Agnim, vai arī abām meitenēm. Vecākai māsai ir logopēdiskas problēmas – ar viņu strādā logopēds, un pēdējo gadu laikā esot manāms uzlabojums, taču smags darbs vēl esot priekšā. Jaunākajai māsai nopietnu logopēdisku problēmu nav, vairāk veselības problēmas.
Jau pirmajā tikšanās reizē sapratu, ka manis uzdotie uzdevumi zēnu nogurdina. Zēns paskaidrojumus izprot pēc vairākkārtējas atkārtošanas, vai arī neizprot nemaz. Domā lēni, iegaumē vāji, atmiņā patur vāji. Uzmanība ir pasīvā – vāji ievēro vai neievēro nemaz. Nespēj ilgi darboties – darbs tiek pārtraukts tādēļ, ka nesaprot, vai tādēļ, ka izraisa nepatiku. Uz darba spēju pazemināšanos reaģē kļūstot izklaidīgs un reizēm pat to pametot. Lasīt neprot, rakstīt neprot. Vārdu krājums ir mazs, teikumus gramatiski veido nepareizi. Grupiņā Agnis ir paklausīgs, draugi ir gadījuma rakstura, patīk rotaļāties vienatnē, lielākoties ir kluss, pasīvs un savaldīgs.
Pirmkārt jau problēmas tajā, ka zēnam ir logopēdiskas dabas traucējumi, rada mēle – tā ir gļēva, mazkustīga, un nespēj ilgi noturēt vienu pozīciju, un kā ir norādījusi S. Tūbele grāmatā „Skolēna runas attīstības vērtēšana” šis var būt viens no slēptās dizartrijas simptomiem. Jo mēle Agnim rada grūtības veikt dažādus logopēdiskos vingrinājumus un līdz ar to arī dažādu skaņu izrunu problēmas. Otrkārt es uzskatu, ka runas, leksikas, gramatisko un visvairāk intelektuālo traucējumu viens no galvenajiem aspektiem ir zēna sociālā vide. Iepazīstoties ar zēna vecākiem un dzīves apstākļiem, nākas secināt, ka šis ir viens no gadījumiem, kāds diemžēl mūsdienās nav retums – šāda vide pareizai latviešu valodas runas attīstībai ir nepiemērota. Zēna māte pati ir beigusi speciālo internātpamatskolu, kur mācījās dēļ runas attīstības traucējumiem, zēna tēvs ir romu tautības, kuram nav pabeigta pamata izglītība. Sarunvaloda ģimenē ir jaukta – latviešu un romu. Arī dzīves apstākļi ģimenē nav apmierinoši – ģimene ir sociālā dienesta redzeslokā.
…
