Ekskursija pa Vecrīgu

Alberta laukums, Rīgas pirmā osta.
Rīgas pilsētas vēsture mērāma vairāk nekā astoņos gadu simtos, tā ir pārpilna ar dramatiskiem notikumiem un saglabāta gan neskaitāmos rakstu sējumos, gan pieminekļos, teikās, dziesmās, atmiņās un nostāstos.
Arheoloģiskie atradumi Rīgas teritorijā liecina, ka apdzīvota vieta te pastāvējusi jau 12.gs. Rīdziņas upei ietekot Daugavā, tagadējā Alberta laukuma rajonā bija izveidojies paplašinājums, tā sauktais Rīgas ezers. Tā bija ērta vieta ostai, tāpēc tās apkārtnē izveidojās vietējo cilšu – kuršu un lībiešu – apmetnes.
12.gs. beigās, vācu tirgotājiem cenšoties paplašināt un nostiprināt savu darbības areālu Baltijas jūras austrumkrastā, te ieradās arī krustneši. Viņu pirmais vadonis bija bīskaps Bertolds 1198.gadā krita kaujā pie Rīgas Senā kalna.
Nākamais bīskaps Alberts 1201. gadā pārcēlās no Ikšķiles uz Rīgu, un pēc pārrunām ar vietējiem lībiešiem sāka celt nocietinātu apmetni pie Rīgas ezera. Tā 1201. gads kļuva par oficiālo Rīgas dibināšanas gadu. Jau 1202. gadā te ieradās pirmie kolonisti – vācu namnieki. 13.gs. Rīgā uzplauka tirdzniecība, un tā kļuva par vienu no galvenajiem starpniekiem starp rietumiem un austrumiem.
Pirmā osta izveidojās 12.gs. un tā atradās Daugavas attekā Rīdziņas upītē – tagadējās 13.janvāra ielas rajonā.
Rīgā 13.gs.beigās iestājās Hanzas savienībā un palika tās locekle līdz 16.gs.vidum. Rīgas osta kļuva arvien nozīmīgāka un tajā ienāca arvien vairāk kuģu, neskatoties uz to, ka vairākkārt mainījās Rīgas saimnieki.

…