Latvija ir attīstijusies laika gaitā, tās attīstībā ir bijušas loti smagas krīzes un strauji kāpumi, kuri ir būtiski ietekmējuši saimniecības attīstību.
Svarīgi ir piebilst, ka smagas sekas tieši uz saimniecības attīstību ir atstājuši kari un okupācijas, kuras ir bremzējušas tās attīstību, jo tieši pēc kara posmos saimnieciskā attīstība bija loti zemā stāvoklī, bija jāsāk viss gandrīz no nulles, iekārtas bija izpostītas un nebija pietiekoši daudz līdzekļu lai atjaunotu tās pilnībā. Kā arī citas valstis nelabprāt sadarbojās ar Latviju. Jo uzskatīja, ka tas nav izdevīgi, un uzskatīja, ka Latvija nespēs sniegt nepieciešamo kvalitāti un kvantumu, kas nepieciešams. Latvijas precēm bija arī augstas izmaksas tāpēc tās arī nevarēja tik viegli pārdot, taču laika gaitā tika atrisinātas šīs problēmas un daudzas valstis centās sadarboties tieši ar Latviju.
Referāta mērķis ir apskatīt tieši Latvijas importu un eksportu laika posmā no 1922. gada līdz 1933. gadam. Kādi faktori ietekmēja Latvijas importu un eksportu tieši šajā laika posmā, jo tieši šie gadi bija vissmagākie Latvija tieši saimniecības attīstības gados, jo tikko sāka veidoties Latvijas valsts, kura bija atbrīvojusies no Krievijas virskundzības. Arī nauda nebija vēl nostabilizējusies, tās vērtība bija svārstīga un tas bija ar traucēklis, kas ietekmēja saimniecisko attīstību.
Sākumā daudzas valstis meklēja tirdzniecības sakarus ar Latviju, lai pārdotu tur savus ražojumus. 1920. gadā parādījās ziņas, ka Vācija meklē atjaunot tirdzniecības sakarus ar Latviju, piesolot dažas preces pārdot uz kredīta. No otras puses Tirdzniecības un rūpniecības ministrija sekmēja šādus sakarus pat ar ļoti tālu esošām valstīm.
Tomēr, neraugoties uz visu to, ārējā tirdzniecība bija ļoti ierobežota. Latvijā bija aizliegta tāda preču ievešana, ko Tirdzniecības un rūpniecības ministrija uzskatīja par greznuma precēm.
Lai cik dīvai tas arī nešķistu, daudz grūtāk gāja ar eksporta ierobežojuma mīkstināšanu un atcelšanu, ko tomēr bija nepieciešams panākt, lai uzlabotu ārējās tirdzniecības bilanci un radītu drošāku pamatu Latvijas rubļa kursa stabilizēšanai.
Jūtami atvieglojumi eksporta tirdzniecībā un pie tam straujā gaitā sākās pēc Ringolda Kalninga nākšanas finanšu ministra amatā.
Latvijas eksportu apgrūtināja arī tādi daudzi pagājušā kara radīti apstākļi kā nekvalitatīvu preču un materiāli ievešana no ārvalstīm.
Jāpiemin arī izveidojošos īpatnējos ārējas tirdzniecības sakarus ar Padomju Krieviju, kura šajā laikā nebija spējīga apgādāt savus iedzīvotājus ar nepieciešamajām precēm. Līdz ar to kara darbība ar Padomju Krieviju apstājās, Krievijas iedzīvotāji centās iepirkt vai iemainīt dažādas preces no Latvijas karavīriem un piefrontes iedzīvotājiem. Tā pamazām uz Krievijas robežas radās īpaši maiņas punkti.…
