Kokrūpniecība ir viena no Latvijas vislielākajām rūpniecības nozarēm. Šobrīd tā ieņem lielu nozīmi valsts ekonomikā. Pēc "dzelzs priekškara" krišanas valsts atkal brīvi varēja tirgoties ar rietumiem. Ja pirmskara gados valsts ekonomika galvenokārt balstījās uz lauksaimniecības produkciju, tad mūsdienās cilvēkus interesē tikai ātra peļņa. Tas izskaidrojams galvenokārt ar cilvēku nabadzību, jo, ne jau lielie rūpnieki varētu pārdot koku ārpus Latvijas, ja mežu īpašnieki paši necirstu un nepārdotu mežus.
Rietumvalstu iedzīvotāji jau sen sapratuši, ka savu mežu nepietiks ilgam laikam, tāpēc cenšas necirst tos. Maksādami mūsu apstākļiem lielu naudu, viņi iepērk kokmateriālus no bijušā austrumu bloka valstīm.
Mūsu darba uzdevums nav nosodīt latviešus par pārāk nesaudzīgu attieksmi pret mežu, kaut gan darba gaitā mēs ar šo problēmu vēl saskarsimies. Savā darbā mēs centīsimies pierādīt, ka mūsu valsts kokapstrāde vebūt nav labā kārtībā. Mēs mēģināsim izanalizēt visus faktus kāpēc tas ir tā un centīsimies parādīt, ka efektīvi izmantojot koku, iespējams iegūt vēl lielāku peļņu.
Katras vielas iegūšanai un apstrādāšanai vajadzīgas netikai àaklas rokas un piemēroti darbarīki, bet arī krietnas zināšanas par apstrādājamās vielas pirmīpašībām, par šo dabisko īpašību uzlabošanu, par visizdevīgākiem paņēmieniem, ar kādiem apskatāmā viela ļaujas apstrādāties, par daudzējādiem ražojumiem, kādus varam izgatavot no dotās vielas, par dažādiem palīgmateriāliem, kuri veicina apstrādājamās pamatvielas lietderīgu izmaiņu. Un tamlīdzīgi ceļas simtiem jautājumu, uz kuriem jārod atbildes, iekams ar pietiekošu lietpratību varam ķerties pie kādas vielas pārveidošanas mūsu ikdienas vajadzībām. Arī koks ir viena no šādām mūsu ikdienā tik bieži sastopamām vielām, bez kura neaizvietojamiem pakalpojumiem nevienam nav iespējams ne dienas, ne stundas iztikt. Tūkstošiem no koka pagatavotu priekšmetus ikmirkļus sniedz mums savu palīdzību ikdienas gaitās, palīdzību, bez kādas mums grūti iedomāties savu šīs zemes dzīvi, sākot ar tās rīta ausmu, kuru mazais bērniņš sveic no koka darinātā šūpulī, līdz pašam beigu cēlienam, kad nogurušā ceļinieka nogurušās miesas klāj koka šķirsta vāks...
Dažādu koku priekšmetu izgatavošana jāmācās no iepriekšējām paaudzēm kā amats, kas prasa neatlaidīgu centību, darba mīlestību un prieku par veiksmīgiem iznākumiem. Tikai àaklā darbā vingrinoties koka apstrādāšanas paņēmienos, sava amata māceklis varēs kļūt par pilnvērtīgu amatnieku ar vajadzīgiem piedzīvojumiem un prasmi. Pamācības un paskaidrojumi vien nekad nevar aizvietot dzīvo darbu, un tādēļ šī darba uzdevums nevar būt dot koka apstrādāšanai nepieciešamo amata gatavību, kas iegūstama vienīgi praktiskā darbā. Bet gan šī darba mērķis ir paplašināt un reizē arī padziļināt koku apstrādājošu amatnieku un visu koka lietderīgā izmatošanā ieinteresēto personu zināšanas, lai rastos vajadzīgā skaidrība daudzos koka apstrādāšanas jautājumos, kuros līdz šim, pa lielākai daļai, valda nezināšana vai pat aplami uzskati.
Mēs izvēlējāmies šo tematu tāpēc, ka arī mums rūp mūsu valsts mežu resursu izmantošana. Ne šai, ne arī nākamajām paaudzēm nebūs interesanti dzīvot valstī, kura atgādinās tuksnesi vai stepi. Problēmu pa īstam saprot tikai tad, kad tās atrisināšana ir kļuvusi ļoti sarežģīta.
Uzrakstot šo darbu mēs ceram, ka arī mēs būsim devuši savu artavu cīņai pret šo nelaimi. Varbūt, ka tieši ar mūsu darba palīdzību cilvēki izpratīs lielo postu, kurā viņi nonāks, nesaudzīgi izsaimniekojot tās mazās bagātības, ar kādām Dievs tomēr mūs ir apveltījis.
Protams, darba izvēles kritērijs bija saistīts arī ar to, vai tas ir interesants. Jau pašā darba sākumā mēs sapratām, ka šā kritērija dēļ darbs ir attaisnojies. Tiekoties ar citiem cilvēkiem mēs iepazinām problēmu arī no tām pusēm, kas mums agrāk likās apslēptas. Tieši šīs apslēptās daļas mēs salikām kopā un izveidojām darbu, kas mūsu paaudzes cilvēkiem parādīs lietas īsto pusi.…
