Ēku un būvju lietošanas tiesību aprobežojumi

NOBEIGUMS
Secinājumi:
1.Būvju un ēku lietošanas tiesību aprobežojošās normas Latvijas Republikas Civillikumā pārsvarā ir blanketas. Tātad, lai pilnībā zinātu ko nozīmē ēku un būvju lietošanas tiesības aprobežojumi ir jāiepazīstas ar daudz vairāk tiesību aktiem.
2.Pēc savas būtības visi ēku un būvju lietošanas tiesības aprobežojumi pastāv sabiedrības interesēs.
3.Sabiedrības intereses šobrīd visvairāk apdraud tās ēkas, kuru īpašniekiem nav līdzekļu, lai tās atjaunotu vai nojauktu. Turpretī pašvaldība zaudē ekonomiskos resursus tādā ziņa, ja iegulda līdzekļus attiecīgās ēkas nojaukšanai vai savešanai kārtībā, bet atgūt iztērētos naudas līdzekļus no ēkas īpašnieka daudzreiz ir neiespējami tā finansiālā stāvokļa dēļ.
4.Rūpējoties par valsts vēsturiskajiem pieminekļiem, Latvijas Republikas normatīvie akti uzliek papildus tiesību aprobežojumus kultūras pieminekļu īpašniekiem, lai tie saglabātu vēsturisko mantojumu arī turpmākajā paaudzēm.
5.Nodarbojoties ar būvniecību ir jāievēro attiecīgie būvniecību reglamentējošie noteikumi, kas pēc savas būtības vērtējami kā ēku un būvju iegūšanas un lietošanas aprobežojumi.
6.Civillikums atrunā īpašas tiesību normas, kas nosaka īpašuma valdītāja būvju un ēku lietošanas tiesības aprobežojumus par labu blakus īpašuma īpašniekam, lai ar savām darbībām neapdraudētu kaimiņa tiesības.
7.Analizējot sabiedrisko aptauju var secināt, ka lielākajai sabiedrībai nav skaidrs kādi ir ēku un būvju lietošanas aprobežojumi

Priekšlikumi:
1.Civillikumā jāietver galvenās pazīmes, kad īpašuma valdītājs, kurš nav likumiskais īpašnieks, nevar atprasīt izdevumu atlīdzību no īpašuma īpašnieka kuri radušies sakarā ar to, kad novērsti draudi konkrētajai būvei, kas apdraudējusi citus sabiedrības locekļus.
…