Elektriskās pretestības mērīšana

Rezistors ir aparāts, ko izmanto strāvas stipruma izmainīšanai elektriskajā ķēdē. Rezistorus lieto dažādās elektriskajās ķēdēs. Ja elektroenerģijas lietotājam jāpievada mazāks spriegums nekā barošanas avota spriegums, virknē ieslēdz balasta rezistoru. Elektrisko mēraparātu ķēdē vajadzības gadījumā ieslēdz papildrezistoru. Līdzstrāvas elektrodzinēju bremzēšanas gadījumā enkura ķēdē ieslēdz bremzēšanas rezistoru. Ja no sprieguma atslēdz ierosmes tinumu, tinumā rodas pārspriegums, tāpēc paralēli tinumam ieslēdz izlādēšanās rezistoru. Elektriskās pretestību krāsnīs elektroenerģijas pārveidošanai siltuma enerģijā uzstāda rezistorus – sildelementus.
Rezistorus izgatavo no materiāla ar lielu komisko pretestību: konstantāna, manganīna, fehrala, nihroma, hromala u. c. Pēc konstrukcijas rezistorus iedala: bezkarkasa, uz siltumietilpīga karkasa, rāmjveida, čuguna lietie, tērauda štancētie.
Rezistoru ar nepārtraukti vai pakāpeniski maināmu pretestību sauc par reostatu. Atkarībā no to lietojuma izšķir šādus reostata veidus: palaides – līdzstrāvas un maiņstrāvas dzinēju palaidei; palaides – regulēšanas – līdzstrāvas dzinēju palaidei un rotācijas frekvences regulēšanai; ierosmes – strāvas regulēšanai līdzstrāvas un maiņstrāvas mašīnu ierosmes tinumos; slodzes vai balasta – papildpretestības regulēšanai shēmās, slodzes imitācijai laboratoriju pārbaudēs.…