Savā darbā mēs pievēršam uzmanību apakšnozarēm “Elektroenerģijas ražošana un sadale” un “Gāzes ražošana; gāzveida kurināma sadale pa gāzes vadiem”, jo uzskatam, ka tiem ir vislielākā nozīme tautsaimniecībā. Savukārt tēmu ’’Ūdens ieguve, attīrīšana un sadale’’ mēs neapskatījām, jo apkopot informāciju par šo apakšnozari katrā pašvaldībā ir ļoti apjomīgs darbs.
Nozares attīstības vēsture
Latvijā elektroenerģiju sāka iegūt un izmantot 19. gadsimta beigās. 20. gadsimta sākumā Latvijā lielākā bija Rīgas pilsētas elektrostacija Andrejostā. [1,345-346]
1939. gadā sāka darboties Ķeguma hidroelektrostacija (HES) pie Daugavas, taču kara laikā tika sagrauztas gandrīz visas elektrostacijas un iznicinātas elektrolīnijas.[1,346]
Pēc kara bija vērojams šīs nozares uzplaukums. 50. – 70. gados tika uzceltas vairākas lieljaudas elektrostacijas – tādas kā Rīgas HES. 80. gados darbojas arī lielās termoelektrocentrāles. [1,346]
Plaša gāzes pielietošana sākas 19. gadsimtā – mākslīgo gāzi izmantoja ielu un telpu apgaismošanai. Šo gāzi izmantoja līdz 1954. gadam, kad sāka izmantot sašķidrināto gāzi, kurš bija importēts. Dabas gāzi sāka lietot vēlāk – 1962.gadā. Tajā laikā gāzi izmantoja lieli rūpnieciski uzņēmumi, termoelektrocentrāles (TEC) un sadzīves pakalpojumu uzņēmumi.[1,346-347]
Arī mūsdienās elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozare ir svarīga tautsaimniecības nozare.
Nozares “Elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde” statistiskie rādītāji
Pēdējos 6 gados vērojama tāda tendence – šīs nozares devums iekšzemes kopproduktā (IKP) pakāpeniski sāk samazināties. Tam par iemesliem var būt šādi faktori:
1. samazinās rūpnieciskā ražošana;
2. jaunas modernas tehnoloģijas, ko tagad izmanto, ļauj samazināt šo resursu izmantošanu.…
