Elektroniskā komercija / Реферат / ID: 919867

6,99 € В корзину

Добавить в список желаний

В списке желаний

Хочешь дешевле?

Идентификатор:919867

Автор: varezlv (13)

Оценка:

Опубликованно: 28.03.2001.

Язык: Латышский

Уровень: Университет

Литературный список: 12 единиц

Ссылки: Не использованы

Увеличить просмотр

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
	ELEKTRONISKĀS KOMERCIJAS BŪTĪBA	4
	ELEKTRONISKĀS KOMERCIJAS VĒSTURE	4
	ELEKTRONISKĀS KOMERCIJAS JĒDZIENS	5
	E-KOMERCIJAS TIPI, PROCESI UN MĒRĶI	7
	E-KOMERCIJAS ATTĪSTĪŠANA UZŅĒMUMĀ	8
	Klātbūtne	8
	Integrācija	8
	Pārveidošana	8
	Problēmas, kas rodas e-komercijas ieviešanas procesā	10
	E-KOMERCIJAS PĀRVALDĪBA	11
	RISKA PĀRVALDĪBA – E-KOMERCIJAS PANĀKUMU STŪRAKMENS	13
	E-DROŠĪBA	14
	KAS ATBILD PAR INFORMĀCIJAS DROŠĪBU?	14
	AIZSARDZĪBAS RISINĀJUMI	15
	NEPIECIEŠAMAIS DROŠĪBAS LĪMENIS	15
	DROŠĪBAS ELEMENTI	16
	KĻŪDAS, KO PIEĻAUJ VADĪTĀJI ATTIECĪBĀ UZ E-DROŠĪBU	17
	DRAUDI	17
	DROŠĪBAS BUMS	18
	REKLĀMA INTERNETĀ	19
	MĀJAS LAPAS UN TĀS SAIŠU VEIDOŠANA TĪKLĀ	19
	SAGATAVO SAVU WEB LAPU PANĀKUMIEM	21
	Ko jūs pārdosiet?	21
	Izsmeļoša informācija	21
	Likt rīkoties nekavējoties	21
	Negatīvie elementi	22
	Par brīvu, par brīvu, par brīvu	22
	KĀ UZSĀKT UN SEKMĒT JEBKURU VIRTUĀLO BIZNESU	22
	BANNERI (REKLĀMAS KARODZIŅI)	23
	DOMĒNA VĀRDS	23
	ELEKTRONISKĀ TIRDZNIECĪBA	24
	IZSOLES	24
	PĀRDOŠANA ZEM PAŠIZMAKSAS	25
	NOSAUC SAVU CENU(NAME YOUR PRICE)	26
	KAULĒŠANĀS (HAGGLING)	26
	GRUPU IEPIRKŠANĀS (GROUP BUYING)	27
	PRODUKTU RECENZENTI	27
	DĀVANAS INTERNETĀ	28
	NODOKĻI E-TIRDZNIECĪBĀ	28
	E-KOMERCIJAS NĀKOTNES TENDENCES	29
	GALVENAIS LOZUNGS – PERSONALIZĀCIJA	29
	LIETOJUMU SERVISA PIEGĀDĀTĀJS	30
	INFORMĀCIJAS SABIEDRĪBAS PERSPEKTĪVAS	32
	Tīklutopija rozā toņos	32
	Manipulējams pūlis	33
	Atteikšanās no digitālā	33
	Totalitārisma uzvara	34
	IZMANTOTĀ LITERATŪRA	35
	PIELIKUMS	36

Фрагмент работы

Elektroniskās komercijas vēsture
Pirms runājam par Elektroniskās Komercijas (turpmāk tekstā e-komercijas) sākumu, ir jāaplūko Interneta izcelšanās. Pirms aptuveni 30 gadiem, ASV Aizsardzības Ministrija radīja sistēmu ARPAnet, lai padarītu saziņu starp valsts lieldatoriem ātrāku un daudz efektīvāku. Gūstot atsauksmes, ARPAnet sistēma kļuva arvien populārāka izglītības un valsts pārvaldes nozarēs. Elektroniskais pasts, iepazīts 1972.gadā, ātri kļuva par tīmekļa vispopulārāko lietojumprogrammu. Bija jāpaiet daudziem gadiem, lai ARPAnets un elektroniskais pasts izaugtu par Internetu mūsdienu izpratnē.
ARPAnetam 1971. gadā bija 15 mājas lapas (23 resursdatori) salīdzinājumā ar 1983. gada datiem, kad tīmeklim bija pieslēgti 500 resursdatori. 1973. gadā radītais Pārraides Kontroles Protokols (Transmission Control Protocol/Internet Protocol (TCP/IP)) kļuva par standartu datoru saziņai Interneta tīmeklī. Astoņdesmito gadu vidū, kad sāka parādīties pirmās programmas, kas darbojās pamatvirsmā (pamatvidē), moderno dienu Internets sāka ieņemt savus apveidus. Šīs programmas deva iespēju plašākai publikai, kas nesaprata programēšanu, lietot datorus. 1990. gadā ARPAnet beidza pastāvēt un Tims Berners-Lī radīja pirmo “World Wide Web” (WWW) programmu nodrošinājumu.
1993. gadā juridiskajām un fiziskajām personām tika atļauts pieslēgties Internetam. Šajā laikā tirgū parādījās neskaitāmi uzņēmumi, kas nodarbojās ar Interneta pieslēgumu pakalpojumu sniegšanu un apkalpošanu. Šis bija e-komercijas pirmavots. Šo uzņēmumu pakalpojumi piedāvāja arī tehniski nenodrošinātajiem lietotājiem pieeju informācijai un daudz efektīvāk sazināties ar citiem neatkarīgi no to atrašanās vietas. 1993. gadā vairāk kā 100 valstīm bija tiešais pieslēgums Internetam.
…

Коментарий автора

Комплект работ:

ВЫГОДНО купить комплект ➞ экономия −4,48 €