Mūsdienās neviena diena vairs nav iedomājama bez elektroniskajām
tehnoloģijām, tās ir uz katru soli. Ja pirms gadiem 10 reti kurš zināja, kas ir dators un tas
likās kaut kas neaizsniedzams, tad šodien situācija ir mainījusies par visiem 360 grādiem.
Tehnoloģiju loma mūsu ikdienā ir iegājusi ļoti strauji un ar milzu panākumiem.
Patreiz tieši Latvijā tiek veidots viss, kas saistīts ar e-pārvaldi un šī pārvalde nav
iedomājama bez elektroniskā paraksta. Patreiz gan pie mums vēl nav pieejams šis
pakalpojums, jo nav vēl izveidota iestāde, kas izsniegtu elektronisko parakstu. Bet
pasaulē, jau šī sistēma darbojas un kā lielākie plusi šeit tiek minēti ātrums un laika
ekonomija. Katrā ziņā, elektroniskais paraksts ir tā lieta, kas cilvēkiem dod brīvību. Vairs
nav jābrauc uz kādu vietu speciāli, lai parakstītu dokumentus, to var izdarīt pa e-pastu.
Protams, nav jau viss tik skaisti kā izklausās. Elektronisko parakstu var viltot un
tāpēc tas tiek īpaši aizsargāts ar kriptēšanas palīdzību.
Šobrīd atsevišķi e-pakalpojumi ir pieejami iedzīvotājiem tikai pēc tam, kad viņi ir
apliecinājuši savu identitāti katram pakalpojumu sniedzējam - par piemēru var minēt
interneta bankas, kur ir noslēgts līgums ar konkrēto banku un pie līguma slēgšanas ar
dokumentiem apliecināta klienta identitāte.
E-paraksta ieviešana ļaus jebkuram iedzīvotājam vienreiz iegūt šo elektronisko
identitātes apliecinājumu un pēc tam to izmantot jebkādu (izņemot atsevišķus
ierobežojumus) pakalpojumu saņemšanai. Juridiski apstiprināts elektroniskais paraksts
ļaus jebkuram pakalpojumu sniedzējam viennozīmīgi identificēt konkrēto "Jāni Bērziņu"
un zināt, ar ko viņam ir darīšana. Elektroniskais paraksts būs līdzvērtīgs ar roku un
pildspalvu rakstītam parakstam.
Par elektronisko parakstu ir dzirdēts daudz un dikti, taču, kas tas īsti ir, paliek
neskaidrs.
Tātad, elektroniskais paraksts ir ciparu kods, kas tiek pievienots elektroniski
sūtītam ziņojumam un kurš unikāli identificē lietotāju.
(Computer dictionary 2005, ER)
Lielākā daļa elektronisko parakstu balstās uz publiskās atslēgas atkriptēšanas
metodi. Kriptēšanai parasti izmanto privāto atslēgu, kas katram lietotājam jātur
noslēpumā. Publiskā un privātā atslēga ir garas skaitļu virknes, kas jāglabā uz datora vai
disketes. Privātā un publiskā atslēga kalpo kā viens atslēgu komplekts, ko nošifrē ar
privāto atslēgu, bet to var atšifrēt ar publisko atslēgu, un otrādi.
(Latvijas izglītības informatizācijas sistēma 2005, ER)
…
