Pētījuma mērķis ir apzināt elektroniskās mūzikas subkultūras lomu pastāvošajā Latvijas kultūrā un komunikācijas nozīmīgumu elektroniskās mūzikas pastāvēšanā.
Pētījuma veikšanā tiek izmantota formālās izpētes kvalitatīvā metode – intervēšana. Intervijas tiek veiktas starp Latvijas elektroniskās mūzikas pārstāvjiem.
Projekta rezultātos tiek ietverti elektroniskās mūzikas pārstāvju uzskati un viedokļi par elektronisko mūziku Latvijā, tās attīstību, kā arī par komunikācijas nozīmi elektroniskās mūzikas pastāvēšanā.
Digitalizācija un komunikācija ir kļuvusi par neatņemamu 21. gadsimta cilvēka dzīves sastāvdaļu, bez kuras haotiskajā, pārapdzīvotajā pasaulē darbība ir grūti iedomājama. Dators ir kļuvis par vieno no galvenajiem cilvēka darbarīkiem. Arī mākslas un it sevišķi mūzikas sfērā digitalizācijai un komunikācijai ir svarīgs loma.
Pašlaik ir raksturīgas jaunas mākslas un mūzikas izpausmes. Pateicoties dažādu organizāciju, piemēram, RIXC u.c., aktīvai darbībai un komunikācijai ar sabiedrību, starpnozare, mākslu komunikācija jeb mediju māksla, kurā vienlīdz liela nozīme gan redzamajam, gan dzirdamajam, labu laiku saistoši, oriģināli, starptautiski konkurētspējīgi rosās arī Latvijā. Tāpat maza saujiņa akadēmiskās elektroniskās mūzikas pārstāvju teju, teju sākusi apgūt savu amatu un pilnveidot zināšanas, šur un tur aizbraucot.1
Kā arī arvien vairāk Latvijas kultūrā ienāk dažādi elementi no citu tautu kultūrām, it sevišķi, no Rietumu kultūrām. Pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas un līdz ar to arī pēc „dzelzs priekškara” krišanas Latvijas tirgū ienāca ne tikai dažādas saimniecības preces vai pārtikas produktu dažādība un lielais klāsts, bet arī līdz tam nedzirdēta mūzika, māksla, literatūra, kā arī kino. Pēdējo gadu laikā šīs nu jau relatīvi jaunās lietas ir, varētu pat teikt, stabili nostiprinājušās Latvijas kultūrā.
Ritot laikam, mainoties sabiedriskajām iekārtām, valsts pārvaldei, tehnoloģijām, un pats galvenais – cilvēkiem, līdz ar to mainās arī kultūra. Tāpēc ir pat nepieciešams izzināt „jauno” kultūru, lai tādējādi varētu analizēt, spriest un veidot priekšstatus par kultūras „sastāvu” un to, ko mēs mūsdienu sabiedrībā ietveram jēdzienā „kultūra”.
Tā kā mūzika ir viena no senākajām cilvēku komunikācijas formām, tad tai ir nozīmīga loma arī mūsdienās ne tikai tāpēc, ka tā veic konkrētas funkcijas, bet arī tamdēļ, ka tā iezīmē laikmetu, cilvēku un tehnoloģiju attīstību, transformēšanos, kā arī tā ir laika un kultūras „liecinieks”. Kā arī mūsdienās mūzikai tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība, tā ir kļuvusi par nozīmīgu komunikācijas kanālu un svarīgu sociālo grupu identitātes simbolu.
Pētījuma mērķis ir apzināt elektroniskās mūzikas subkultūras lomu pastāvošajā Latvijas kultūrā un komunikācijas nozīmīgumu elektroniskās mūzikas pastāvēšanā.…