Elektroniskās skaitļojamās mašīnas

Par pirmo ESM tiek uzskatīta mašīna ENIAC (Electronic Numerical Integrator and Automatic Computer). Ideja 1942. gadā nāca no Pensilvānijas universitātes Mūra elektrotehniskās skolas profesora Dž. Mouklija (John William Mauchly), kurš nāca klajā ar projektu „Ātrdarbīgo elektronisko iekārtu izmantošana skaitļošanā”. Par šīs mašīnas autoru tiek uzskatīts arī amerikāņu zinātnieks D.P.Ekerts(John PresperEckert). Šo projektu sāka īstenot tikai tad, kad par to ieinteresējās ASV ballistiskās pētniecības laboratorija. Mašīna tika izstrādāta no 1943. līdz 1945. gadam, bet demonstrēta 1946. gada 15. februārī. ENIAC bija paredzēta militāriem mērķiem: diferenciālvienādojumu risināšanai, izskaitļojot tabulas artilērijas lādiņa lidojuma trajektorijas noteikšanai.
ENIAC darbības rādītāji bija iespaidīgi tam laikam, taču ne mūsdienām. Tās patērētā jauda bija 150 kilovatu ar ko pietiktu, lai apgaismotu veselu strādnieku ciematu. Ātrdarbība bija aptuveni 1000 reizes lielāka nekā iepriekšējām releju mašīnām. Aptuveni 5 sekundēs tā varēja sareizināt divus 23 zīmju skaitļus, ko mūsdienās miniatūrs kalkulators izpilda 20 reižu ātrāk.
Skaitļi tika ievadīti ar perfokaršu palīdzību. Programmas vadība operāciju pēctecīgai izpildīšanai tika nodrošināta tāpat kā analītiskajās mašīnās ar štekeru un komutāciju palīdzību. Ja bija nepieciešama cita darbību secība, tad visu shēmu nācās montēt praktīski no jauna. Turklāt mašīna bieži bojājās un laiks, ko aizņēma labošana bija no dažām stundām līdz pat vairākām dienām.…