Mūsdienu sabiedrība strauji pāriet uz ikdienišķu procesu veikšanu galvenokārt elektroniskā veidā, arvien vairāk informācijas tiek fiksēts un pārraidīts elektroniski. Kibertelpa ir pavērusi plašas iespējas jauniem biznesa veidiem un šobrīd nodrošina visplašākās informācijas uzkrāšanas un analīzes iespējas. Informācija juridiskā nozīmē ir dati, ziņas par faktiem un to kopums, kas tiek izplatīts, attēlots, pārraidīts, jebkurā tehniski iespējamā veidā; kam informācijas aprites procesā pievienota vērtība, un kas rada, groza vai izbeidz tiesiskās attiecības. Informācijas lietošanu aizsargā likums. Jautājumā par elektronisko informāciju jārunā par datiem, kas pēc būtības ir jebkurš no informācijas veidiem (mutisks, rakstisks, vizuāls u.c.), kas sagatavots pārraidīšanai datorsistēmās ciparu formātā. Izmantojot speciālus tehniskus līdzekļus, šie dati kļūst atpazīstami kā attēli, rakstiska vai audiovizuāla informācija. Informācijas juridiskais statuss nav atkarīgs no formāta, kādā tas pasniegts.1
Šobrīd informācijas tehnoloģijas sasniegušas tādu līmeni, ka pasaulē sastopami pat ledusskapji, kas pieslēgti Internetam (starptautiskam datortīklam) un spēj pateikt priekšā saimniekam, kādi pārtikas produkti nepieciešami, lai varētu pagatavot iecerētās vakariņas. Līdz ar informācijas tehnoloģiju attīstību ir izmainījies arī juridisko un fizisko personu savstarpējo attiecību saturs. Piemēram, tā vietā, lai tās viena otrai informāciju (t.sk. dokumentus) nosūtītu pa pastu, vairumā gadījumu tiek izmantotas moderno tehnoloģiju iespējas – e-pasts, failu pārraidīšanas protokols (FTP), elektronisko failu pārraides sistēmas un citi elektroniskas informācijas pārsūtīšanas paņēmieni2. Tādējādi elektronisko ierīču atmiņa unikālā veidā uzkrāj ievērojamu apjomu dažādu faktisko apstākļu atspoguļojumu, tai skaitā ziņas par faktiem. Kā pareizi norādījis Andrejs Vilks, „lietotojot Internetu, cilvēka dzīve kļūst par atvērtu grāmatu. Lai ko arī kāds darītu WWW lappusēs – lasītu vai sūtītu elektronisko pastu, - kādam ir iespējas novērot Interneta lietotāja darbību, izpētīt šo personu un iegūto informāciju izmantot prakstiski jebkuriem mērķiem.”3 Šāda elektronisko ierīču unikālā atmiņa attiecināma ne tikai uz Interneta lietošanu, bet praktiski uz jebkuru darbību, kas veikta, izmantojot informācijas tehnoloģijas.…
