Mūsdienās cilvēkus aizvien vairāk aizrauj vadīšanas specialitātes un iemaņu iegūšanas visveiksmīgākais ceļš, jo ne mazums ir dzīves piemēru, kad cilvēki bez atbilstošas izglītības ir guvuši ievērojamus panākumus. Tas liek aizdomāties par vadīšanu kā zinātni vai praksi, tāpēc ka vadīšana ietver sevī gan teoriju, gan specifisku darbības veidu un praksi. Vairāk nekā gadsimtu vadīšanas teoriju vieno gan zinātniskā, gan empīriskā bāze, bez kuras mūsdienu vadītāji nespētu efektīvi pārvaldīt uzņēmumus vai risināt problēmsituācijas. Vadīšanas teorijām attīstoties, aizvien tiek piedāvāti vairāki jauni paņēmieni un veidi, kurus katram vadītājam ir iespēja izvērtēt un pieņemt sev vispiemērotākos. Uzņēmuma darbības specifikai atbilstošākā uzņēmuma vadības ceļa izvēle ir kritiska, jo ļauj izvairīties no kļūdām, par kurām nemaz nebūtu jādomā, jo tās pašā iedīglī būtu likvidētas vadītāja teorētisko zināšanu dāvātās tālredzības dēļ, jau iepriekš paredzot to rašanās varbūtību un izvēloties alternatīvus darbības veidus.
Autori uzskata, ka šī darba tēma ir aktuālā Latvijas vidējo un lielo uzņēmumu pašreiz esošajiem un topošajiem vadītājiem, kā arī pētījumā iegūtie rezultāti stimulēs studentus apzināties, cik mūsdienās svarīga vadītājam ir piemērota izglītība, un kādiem studiju priekšmetiem pievērst lielāku uzmanību.
Šajā darbā autorus interesē Latvijas vadītāju attieksme pret izglītību, kā arī viņu empīrisko zināšanu ietekme uz vadītāju efektīvu darbību, jo Latvijas uzņēmumiem nav senas pastāvēšanas priekšvēstures, tāpēc joprojām nav īsti izveidojušās vadīšanas tradīcijas, kas skaidrojams ar to, ka tikai nesenā pagātnē Latvijā sākusi veidoties brīvā tirgus ekonomika. Tā kā Latvijas uzņēmēju vidū pastāv ļoti dažāds viedoklis par to, cik lielā mērā uzņēmuma pārvaldītājam ir nepieciešama atbilstoša izglītība, un ir pavisam skaidri saprotams, ka šādas šaubas izraisa uzņēmumu īpašnieku vēlme būt arī uzņēmumu vadītājiem, neuzticot savus ieguldītos līdzekļus un kontroli pār uzņēmumu svešam cilvēkam.
Darba mērķis: izpētīt cik lielā mērā uzņēmuma vadītājam ir nepieciešamas teorētiskās zināšanas un cik lielā mērā empīriskās zināšanas, lai uzņēmumu vadītu sekmīgi.
Mērķa sasniegšanai tika izvirzīti sekojošie uzdevumi:
1. Apkopot un noskaidrot mūsdienu un klasisko vadīšanas teoriju piedāvātos risinājumus veiksmīga vadītāja darbā.
2. Izpētīt un izanalizēt Latvijas augstāko mācību iestāžu piedāvāto vadībzinību programmu satura kopīgās un atšķirīgās puses.
3.Izveidot aptaujas anketu, lai izpētītu Latvijas uzņēmumu vadītāju teorētisko un empīrisko zināšanu īpatsvaru.
4.Veikt anketēšanu, lai noskaidrotu Latvijā pašreiz aktīvi darbojošos uzņēmumu vadītāju izglītību un viņu attieksmi pret to, kā arī praktisko zināšanu pielietošanas īpatsvaru katra vadītāja darbībā.
5. Balstoties uz pētniecības datu analīzi izdarīt secinājumus un izvirzīt priekšlikumus.
Tā kā pētījuma mērķis bija pēc iespējas objektīvāk izvērtēt Latvijas vadītājam nepieciešamās prakses un teorijas attiecības, pētījums tika sadalīts divās daļās – Latvijas augstāko mācību iestāžu piedāvāto vadībzinību programmu izpētē, un Latvijas uzņēmēju anketēšanas rezultātu apkopošanā un analīzē.
Pētāmais objekts – Latvijā pašreiz aktīvi darbojošies uzņēmumu vadītāji.
Pētāmais priekšmets – šo vadītāju teorētiskās zināšanas un pieredze, kā arī viņu viedoklis par Latvijas augstāko mācību iestāžu sniegtajām zināšanām vadībzinību jomā.
Pētījuma metodes – pētījumā tika izmantotas kvantitatīvās pētniecības metodes: aptaujas anketa un teorētisko datu analīze.
Tā kā mūsdienās Latvijas uzņēmumiem, nonākot globālās krīzes ietekmē, radušās maksātnespējas problēmas, vadītāju loma uzņēmumā ir vairakkārt pieaugusi, jo no viņa tālredzības un lēmtspējas ir atkarīga uzņēmuma izdzīvošana. Ņemot vēra šo faktu tika izvirzīta plašāka pētījuma problēma – Latvijas uzņēmumu vadītāju teorētisko zināšanu un pieredzes trūkums.
Kopumā darbs sastāv no divām daļām – teorētiskās un praktiskās. Praktiskajā daļā tika izanalizētas četru lielāko Rīgas augstskolu bakalaura vadībzinību programmas. Autori pētīja tieši vienu konkrētu programmu „Uzņēmējdarbības vadīšana” tādās augstskolās, kā Latvijas Universitāte, Banku augstskola, Rīgas Ekonomikas augstskola (SSE), Transporta un sakaru institūts. Tika arī izanalizētas darba devēju atsauksmes.
Darba izstrādāšanas gaitā autori saskārās ar grūtībām informācijas meklēšanas procesā. Nevienā no augstskolu mājas lapām nebija nepieciešamās informācijas nepieciešamajā apjomā un jomā, lai pilnīgi un kvalitatīvi veidotu analīzi. Tāpēc autori bija spiesti iegūt informāciju tieši augstskolās, vienojoties ar programmu direktoriem par atļauju izmantot iekšējos dokumentus.
Pētījums tika veikts 2009. gada marta un aprīļa mēnešos Rīgā. Šis darbs var būt noderīgs kā organizāciju vadītājiem, tā arī vadībzinību programmās studējošajiem, kuri var iepazīties ar pētījumā iegūtajiem rezultātiem. …
