Secinājumi, atziņas
Jāatzīst, ka es nekad nebiju lasījusi Ē. M. Remarka darbus. Savai daiļliteratūras analīzei es izvēlējos „Rietumu frontē bez pārmaiņām”, jo biju par šo romānu dzirdējusi ļoti labas atsauksmes. Nezinu kā citas Remarka grāmatas, bet šī noteikti ir izlasīšanas vērta un es tiešām uzskatu, ka lasīšanai atvēlētais laiks nebija „izmests vējā”.
Apraksti, dialogi, kara šausmas – tas viss ir pasniegts brīnišķīgā un viegli uztveramā valodā. Šķiet, ka, lasot grāmatu, acu priekšā top filma un lasītājam nekas cits nav jādara kā vien jāpāršķir lapas. Šīs „filmas” ainas ir spilgtas, jo pats autors piedalījies Pirmā pasaules karā un kopā ar ievainojumiem guvis arī pārliecību par kara reālo situāciju – tā ciešanām un šausmām. Varētu pat teikt, ka šis ir aculiecinieka kara romāns.
Droši varu teikt, ka es gribētu izlasīt vēl kādu Ē. M. Remarka darbu, taču pēc kāda laika, jo esmu dzirdējusi, ka viņa darbi (vairāk vai mazāk) ir par kara tēmu. Līdz ar to, man negribētos lasīt vairākus stāstus uzreiz pēc kārtas par vienu tēmu.
Par grāmatu varu apgalvot, ka, manuprāt, tā ir pat pārsteidzoši labi uzrakstīta – šis ir tikai pirmais Remarka romāns. Izdevēji negribēja to publicēt, jo uzskatīja, ka pēckara pasaule nevēlēsies lasīt kāda kareivja stāstu, taču, kā jau mums tagad saprotams – viņi smagi kļūdījās. …